Guntars Sietiņš

Grafiķis Guntars Sietiņš kopš 20. gs. 80. gadu beigām pieder pie lielākajiem meistariem Latvijā, kas konsekventi strādā sarežģītajā, bet skaistajā mecotintas tehnikā. Tik iespaidīgi kā neviens cits viņš prot darbā iemetināt dažādas pretējības, ko šī tehnika atļauj vai varbūt ne, bet viņš parāda, ka to var. Levitācija I un Levitācija II (1995) – divi nelieli darbi, kas pabijuši daudzās izstādēs Latvijā un pasaulē, – ir kā mākslinieka vizītkarte, kur lieliski koncentrētas viņa grafikas kvalitātes, ko lielā mērā raksturo vārda levitācija nozīme – cilvēka spēja pārvarēt nepārvaramo.

G. Sietiņa darbiem ir būtisks savdabīgs apcerīgums, izvēloties attēlojamos priekšmetus un izkārtojot tos līdzsvarotā, statiskā kompozīcijā, rosinot meklēt jēgu to savstarpējai sakarībai. Vienlaikus tiem piemīt īpaša emocionalitāte, ko rada ar kāpinātām gaismēnām izcelts kompozīcijas telpiskums, uzsvērti atšķirīgais formu apjomīgums, materialitāte un faktūras. Viens pret otru, cits pret citu. Pašā darbā nekāda kustība nav redzama, tomēr skatītāja izjūtās tā ir, pārspēlējas apcerīgumā, saviļņo un neatlaiž. 

"Katrā manā darbā parādās kas līdz galam neatrisināts. Tas arī mudina mani turpināt radīt darbus, kas balstīti mūžīgos meklējumos." Un vēl: "Grafikas tehnikas attīstās, un tieši procesā ieraugi jaunu gājienu."

Dzimis 23.10.1962. Kuldīgā.

Beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu (1982) un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1988; PSRS Mākslas akadēmijas zelta medaļa par diplomdarbu Dzīvības koks mecotintas tehnikā). Ieguvis mākslas maģistra grādu (1998). Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (no 1997), Grafikas katedras vadītājs (kopš 1999), profesors (kopš 2004).

Strādā stājgrafikā, preses, grāmatu un lietišķajā grafikā jeb dizaingrafikā. Veidojis dizainu vairāk nekā 100 mākslas un daiļliteratūras grāmatām, tostarp A. Vanagas Latvijas grafika. 100 autori, attēli, gadi (2003), I. Rupenheites dzejoļu krājumam Melnas krelles (2007), Z. Ērgles Pāri gadiem bērnības zemē (2009), mākslas albumiem Andris Freibergs. Scenogrāfija (2013), Ilmārs Blumbergs. Es nemiršu (2013), Latvijas Nacionālā opera un balets 1918–2018. No skices līdz izrādei (2018).

Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Latvijas grafiku pārstāvējis lielās starptautiskās grafikas izstādēs (Krakovas starptautiskās grafikas triennāles laureātu darbi Folunā (Zviedrija, 2010), Graphik aus Lettland Zālfeldē (Vācija, 2013), Time of the Mezzotint Vroclavā (Polija, 2011), Tjaņdziņā (Ķīna, 2011), The Secret of Mezzotint, Art of Darkness Antverpenē (Beļģija, 2014), Bangkokas starptautiskā grafikas un zīmējumu triennāle (Taizeme, 2015) u.c.). Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstāžu Latvijā un daudzās ārvalstīs: Zviedrijā (1997, 2006), ASV (1998), Vācijā (2006, 2011, 2013), Ungārijā un Itālijā (kopā ar Ištvanu Orošu, 2014, 2015) u.c.

Ieguvis apbalvojumus 10 starptautiskās grafikas izstādēs, tostarp diplomu un prēmiju 8. un 10. Tallinas grafikas triennālē (1989 un 1995), žūrijas prēmiju 1. starptautiskajā grafikas biennālē Māstrihtā (Nīderlande, 1993) un biennālē Aomori (Japāna, 2007), pirmo prēmiju starptautiskajā grafikas triennālē Bridges Over the Mediterranean and the Baltic Salonikos (Grieķija, 2008), prēmiju starptautiskajās grafikas triennālēs Krakovā (Polija) un Seulā (Dienvidkoreja, abas 2009) u.c. Saņēmis 6 balvas Zelta ābele un citos grāmatu mākslas konkursos. Nominēts 2019. gada Purvīša balvai par personālizstādi Riņķa kvadratūra Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2016).

Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls krājumā, M. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja un M. Žilinskas mākslas galerijas kolekcijās Lietuvā, Igaunijas Mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Gonzagas Universitātes mākslas muzejā ASV, Ala Ponzone muzejā Kremonā (Itālija) u.c.

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre