Barons Minhauzens

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā matētā aplī attēlots suns, kuram pie astes piekārts lukturis, ap to uz pulēta fona - septiņu lidojošu pīļu virkne, kuras galā turas barons Minhauzens. Augšdaļā puslokā gadskaitlis 2005, lejasdaļā pa kreisi puslokā uzraksts VIENS SIMTS SANTĪMU.

Monētas aizmugure (reverss)
Uz pulēta fona aplī izkārtoti barona Minhauzena stāstu tēli - barons ar bisi rokās un medību suni pie kājām, fazāns, divi zaķi, briedis un mežacūka. Apkārt aplī uz matēta fona uzraksti BARONS MINHAUZENS un K.F.H. FREIHERR VON MÜNCHHAUSEN, atdalīti ar punktu.

Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar punktu.

Kurš no mums bērnībā nav lasījis par barona fon Minhauzena jautrajām dēkām un smējies par medību piedzīvojumiem, lidojumu uz izšautas lodes vai ceļojumu valzivs vēderā! Taču ne visiem zināms, ka drosmīgais un attapīgais virsnieks ir reāls cilvēks Kārlis Frīdrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720-1797), kas 1737. gadā kā pāžs prinča Antona Ulriha svītā no Vācijas ieradās Krievijā, bet vēlāk, sava drauga, Baltijas muižnieka Georga Gustava fon Duntena ielūgts, atbrauca uz Duntes muižu pīļu medībās. Taču mednieku un dēkaini pašu ievainoja Amora bulta, un 1744. gada 2. februārī viņš salaulājās ar drauga meitu Jakobīni fon Duntenu. Minhauzens nodzīvoja Vidzemē līdz 1750. gadam, un Duntes apkaimē norisinājušies daudzi no piedzīvojumiem, par kuriem vēlāk stāstīts gan ģimenē, gan draugu pulkā krodziņos pie vīna pudeles. Bija cilvēki, kas šos stāstiņus atcerējās un pat pierakstīja. Par Minhauzena mīļāko medību suni, kam saimnieks pie astes piekāra lukturi, lai varētu naktī medīt. Par aklo mežacūku, kas staigāja, savam sivēnam astē ieķērusies. Par brieža ragu starpā izaugušo ķiršu koku (Minhauzens šaujot lodes vietā bija izmantojis ķiršu kauliņu) ar brīnumsaldām ogām - mednieks tika gan pie cepeša, gan ķiršu mērces. Un par pīlēm, kas, aukliņā iesietu speķi cita pēc citas norijušas, savērtas kā krelles, pacēlās gaisā un dēkaini aiznesa tieši uz mājām.

Tā notika barona Minhauzena otrā - literārā - piedzimšana, kas datējama ar 1785. gadu. Strīdi par tās autorību nemitas vēl šodien. Vai tas bija R. Ē. Raspē vai G. A. Birgers, vai visi trīs, ieskaitot pašu baronu Minhauzenu (t.s. brīnišķīgais triumvirāts)? Skaidrs ir viens - grāmata "Minhauzena piedzīvojumi" sagādāja baronam gan nedaudz komisku, tomēr pasaules slavu un kļuvusi par klasiskās literatūras zelta fonda sastāvdaļu.

Šī monēta Latvijas iedzīvotāju aptaujā tika atzīta par "Latvijas Gada monētu 2005" un ir tik labi izdevusies, ka spēj nest pasaulē Latvijas saistību ar Minhauzena leģendu.