en

API (application programming interface – lietojumprogrammas saskarne)

ikonas api 129Programmatūra, kas nodrošina iespēju divām sistēmām acumirklī savstarpēji sazināties. Izmantojot API, sistēmas nodod informāciju un var veikt darbības lietotāja vārdā.

API ir iepriekš definētu procedūru, funkciju un struktūru kopums. Tas tiek īstenots kā pielikums (serviss), ko iespējams izmantot ārējiem programmatūras produktiem. API izmanto programmētāji, lai veidotu dažādus programmu pielikumus un savstarpēji savienotu sistēmas.

Blokķēde (blockchain)

ikonas blokkede 129Decentralizēta datubāze, pastāvīgi augošs sakārtotu bloku (ierakstu) saraksts. Katrā blokā ir laika zīmogs un kriptogrāfiska atsauce uz iepriekšējo bloku. Lai mainītu kādu no iepriekš veidotajiem blokiem, jāveic pārmaiņas arī visos tam sekojošajos blokos. Tāpēc blokķēdes tehnoloģija ir droša.

Blokķēdes tehnoloģiju 2008. gadā radīja cilvēks vai cilvēku grupa ar pseidonīmu Satoši Nakamoto, lai nodrošinātu kriptoaktīva Bitcoin izveidošanu un uzturēšanu. Sekojot Bitcoin veiksmīgajai darbībai, arī citi izstrādātāji, izmantojot blokķēdes tehnoloģiju, izveidojuši jaunus kriptoaktīvus. Vairāk nekā 10 gadu pēc Bitcoin radīšanas šie abi vienumi tiek skatīti nodalīti – pastāv kriptoaktīvi, kas veidoti ar šīs tehnoloģijas palīdzību, un pastāv blokķēde kā tehnoloģija, ko var lietot arī citiem nolūkiem.

Dati

ikonas dati 129Fiziski vai elektroniski saglabāts simbols vai simbolu virknējums. Datus apvienojot ar zināšanām, tie kļūst par reālā objekta stāvokli raksturojošu informāciju.

Katra datu vienība apzīmē konkrētu notikumu, objektu vai procesu. Izšķir finanšu, statistiskos, ģeogrāfiskos, meteoroloģiskos, dabas, transporta, kultūras un zinātniskos datus.
Dati tiek vākti, glabāti, mērīti un analizēti. Dati tiek papildināti ar metadatiem (jeb datiem par datiem), kas ietver, piemēram, informāciju par datu iegūšanas laiku, vietu, vides temperatūru un/vai citiem apstākļiem.

Datubāze

ikonas datubaze 129Elektroniski dati, kas sakārtoti noteiktā struktūrā. Tiem piekļūst, izmantojot datubāzes pārvaldības sistēmu.

Izveidojot datubāzi, tiek definēts, kādi dati tajā tiks glabāti. Datubāzē datus kārto rindās un ailēs, katrai piešķirot indeksu jeb apzīmējumu. Tas ļauj datubāzēs kārtotos datus atpazīt un meklēt. Datubāzi var atjaunot, ievadot, labojot vai dzēšot datus. No datubāzes var iegūt datus, izmantojot piemērotu pārvaldības sistēmu. Šādā veidā dati netiek mainīti. Datubāzi pārvalda administrators, kas nosaka tiesības piekļūt datubāzei, reģistrē lietotājus un atbild par datu nemainību, drošību un datubāzes veiktspēju.

Datu mākonis

ikonas datu makonis 129Virtuāla infrastruktūra datu glabāšanai. Ar lietotāja atļauju šie dati ir pieejami no fiziskām ierīcēm (datoriem, planšetēm, viedtālruņiem), kam ir piekļuve internetam.

Realitātē dati tiek glabāti serverī vai serveru tīklos loģiskās datu kopās vienā vai vairākos serveros, pat dažādās atrašanās vietās. Šos serverus pārvalda datu pakalpojumu sniedzēji, kas ir atbildīgi par datu drošību, nepārtrauktu serveru darbību un piekļuvi datiem. Lietotāji no šiem pakalpojumu sniedzējiem attiecīgi pērk vai iznomā noteiktu vietas apjomu savu datu glabāšanai.

Fintech (financial technology – finanšu tehnoloģija) uzņēmums

ikonas fintech 129Uzņēmums, kas rada un izmanto jaunas un inovatīvas tehnoloģijas finanšu pakalpojumu sniegšanai. Tas rada jaunus vai būtiski maina esošos finanšu produktus un pakalpojumus.

Fintech uzņēmums var veidoties kā jaunuzņēmums, kas rada inovāciju konkrētā jomā. Šis termins attiecināms arī uz tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri, piemēram, izmantojot savas platformas, piedāvā lietotājiem inovatīvus savu finanšu pārvaldīšanas veidus. Ar ātrāku, ērtāku un lētāku pakalpojumu piesaistot būtisku skaitu klientu un tādējādi stimulējot mainīties arī tradicionālās bankas, fintech nozares pārstāvji samērā īsā laikā ir mainījuši finanšu pakalpojumu nozari.

ICO (initial coin offering – sākotnējais kriptoaktīvu piedāvājums)

ikonas ico 129Publiska finanšu līdzekļu piesaistīšana, izmantojot kriptoaktīvus, emitējot jaunu virtuālo valūtu (coins) vai žetonus (tokens). Virtuālās valūtas vai žetoni tiek izstrādāti un izplatīti, izmantojot izkliedētās uzskaites tehnoloģiju vai blokķēdes tehnoloģiju.

Pretēji tradicionālajam IPO (initial public offering), kur tiek pārdotas akcijas, tās piedāvājot biržā, ICO neparedz uzņēmuma daļu pārdošanu. Darījumā tiek iesaistīti tikai kriptoaktīvi.

Inovācija

ikonas inovacija 129Process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.

Izšķir produkta, procesa, mārketinga un organizatoriskās inovācijas. Katrā no šiem veidiem tiek ietverti jauni risinājumi, metodes un stratēģijas, kas būtiski maina un uzlabo esošo darba procesu. Par inovāciju tiek uzskatīta gan nebijuša produkta, procesa vai metodes radīšana, gan esošā mainīšana, būtiski uzlabojot tā aspektus vai kādu no tiem.

Inovāciju smilškaste

ikonas smilshkaste 129Gan fiziska, gan digitāla vide un instrumentu kopums, kas sniedz iespēju ideju virzītājiem, projektu komandām un jaunuzņēmumiem reālā laikā sadarboties problēmas risināšanā, iespēju apzināšanā un koncepciju izveidē, atrodoties piemērotā vidē, kas aprīkota ar nepieciešamajiem rīkiem un sniedz piekļuvi datiem.

Inovāciju smilškaste ir pieeja, ko plaši praktizē uzraugošās iestādes, lai veicinātu inovāciju attīstību, apzinātu iespējamos šķēršļus un pilnveidotu regulējumu. Dalība inovāciju smilškastē ir izdevīga gan organizatoriem, kas šos apstākļus nodrošina, gan dalībniekiem, jo notiek intensīva zināšanu apmaiņa, sistēmas un infrastruktūras testēšana un izmantošana, tā pilnveidojot ideju.

Jaunuzņēmums (start-up)

jaunuznemumsUz kādu inovatīvu ideju vai jaunu tehnoloģiju balstītas uzņēmējdarbības sākumposms. Jaunuzņēmumā tiek radīti produkti vai pakalpojumi, kas piemēroti starptautiskajam tirgum un nodrošina strauju uzņēmuma izaugsmi.

Jaunuzņēmuma pamats ir ideja, kuras potenciāla pārbaudīšana un īstenošana ir sākotnējais uzņēmēju mērķis. Jaunuzņēmuma produkts vai pakalpojums tiek pilnveidots, noformēts un pārbaudīts tirgū, lai varētu piesaistīt investīcijas un piedāvāt to plašākai sabiedrībai. Jaunuzņēmuma dibinātāju izstrādātā ideja var arī neieinteresēt investorus. Tad ieguldītais darbs nenesīs peļņu, bet noderēs tikai par mācību. Piesaistot investīcijas, jaunuzņēmuma veidotājiem jārēķinās arī ar to, ka investori vēlēsies iegūt uzņēmuma īpašumtiesību daļas vai ietekmēt uzņēmuma stratēģiju.

Kiberdrošība

kiberdroshibaInformācijas sistēmu aizsardzība pret aparatūras, programmatūras un datu zādzību vai bojājumu, kā arī aizsardzība pret to nodrošināto pakalpojumu traucējumiem vai pārmaiņām.

Attīstoties tehnoloģijām un to īpatsvaram ikdienas pakalpojumu nodrošināšanā, kiberdrošībai, īpaši savu datu aizsardzībai, jāpievērš arvien lielāka vērība, jo digitālā ievainojamība palielinās.

Kriptoaktīvi

kriptoaktiviElektronisks, decentralizēti uzturēts maiņas līdzeklis. Lai nodrošinātu veikto darījumu nemainīgumu un kontrolētu jaunu vienību emisiju, tiek izmantota kriptogrāfija.

Pirmais kriptoaktīvs tika prezentēts 2009. gadā. Tas bija Bitcoin, kam sekoja daudzi citi blokķēdes tehnoloģijā veidoti kriptoaktīvi. Kriptoaktīvu maiņa notiek neregulētās kriptoaktīvu biržās, kurās dalībnieki atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam veido "tirgus cenu". Lietotājam jāņem vērā, ka kriptoaktīvi tiek glabāti tikai elektroniskā vidē un tiem bieži vien nav fiziska seguma, piemēram, zelta vai nekustamā īpašuma veidā.

Kvadrātkods, QR kods (Quick Response code; QR code)

kvadratkodsKvadrātveida laukums, kas noteiktā veidā divās dimensijās aizpildīts ar mazākiem kvadrātiem. Tajā iekodēta informācija, ko var nolasīt ar atbilstošu ierīci.

Kvadrātkodā iestrādātā informācija var būt arī noteikta darbība, piemēram, tiek atvērta konkrēta interneta vietne, veikts maksājums par saņemto preci vai pakalpojumu, kā arī citas darbības.

Lietu internets (internet of things; IoT)

lietu internetsIkdienā lietojamu fizisku ierīču savienošana vienotā tīklā. Tas ļauj tām saņemt un sūtīt datus lietotājam un citām ierīcēm. Tādējādi ierīces iespējams darbināt – vadīt, ieslēgt vai izslēgt – attālināti.

Lietu internets ir mūsdienīgs veids, kā pārvaldīt ierīces attālināti, tās pievienojot internetam vai citam datu pārraides tīklam. Šīs ierīces var būt dažādas gan to funkciju, gan izmēru ziņā – no viedpulksteņa, kas mēra sirdsdarbību, un drošības kameras, kas brīdina par nepiederošas personas iekļūšanu objektā, līdz lauksaimniecības droniem un traktoriem. Arī mājokļos esošās viedierīces iespējams savienot vienotā tīklā, tās pārvaldot ar lietojumprogrammām viedtālrunī vai datorā. Tā tiek radīta viedā jeb gudrā māja, kurā attālināti var kontrolēt temperatūru, apgaismojumu un citu ierīču darbību. Arī vecākas paaudzes tehnikas vienības vai vienkāršākus produktus (lampas, tējkannas ar viedajām rozetēm) iespējams pievienot internetam.

Maksājumu sistēma

maksajumu sistemaNaudas pārvedumu sistēma, kuras dalībnieki piekrīt vienotiem, standartizētiem maksājumu apstrādes un norēķina noteikumiem un procedūrām.

Maksājumu sistēmas uztur gan centrālās bankas, gan komercsabiedrības, kopā veidojot maksājumu sistēmu vidi. Ir specifiskas maksājumu sistēmas, kas nodrošina, piemēram, finanšu instrumentu vai kredītkaršu norēķinus. Starpbanku norēķinos izšķir tīrvērtes (klīringa) un reālā laika maksājumu sistēmas. Tīrvērtes maksājumu sistēmās saņemtie maksājumi tiek apkopoti failos, un tikai noteiktos dienas laikos tiek veikts savstarpējs norēķins un ziņojums par veiktajiem maksājumu tiek nodots saņēmējbankai. Reālā laika maksājumu sistēmās norēķins par katru maksājumu tiek veikts nekavējoties, par to paziņojot saņēmējbankai.

Mākslīgais intelekts (artificial intelligence; AI)

maksligais intelekts

 

Ierīces, kas izmanto datu analīzi un algoritmus, lai spētu patstāvīgi spriest, pieņemt racionālus lēmumus, atpazīt tekstu, runu, skaņas, attēlus, sejas, smaržas, emocijas un citas objektu un subjektu pazīmes.

Mākslīgā intelekta attīstība pamatā balstīta cilvēku un dzīvnieku spēju pārnešanā ierīču un mašīnu vidē. Tas ļauj procesus un darbības automatizēt un robotizēt. Šo tehnoloģiju attīstība ļauj arvien ikdienišķākus procesus papildināt ar mākslīgā intelekta klātbūtni, palīdzot cilvēkam veikt šo procesu. Mākslīgajam intelektam attīstoties arvien straujāk, parādās ierīces, kas ar savu skaitļošanas jaudu spēj apgūt jaunus veidus, kā mācīties, pieņemot lēmumus, kas cilvēkam nebūtu raksturīgi, un rodot jaunas īpašības esošām lietām. 

Mobilās tehnoloģijas

mobilas tehnologijasTehnoloģijas, kas pieejamas viedierīcēs. Tās izmanto ierīces procesoru, papildaprīkojumu (kameru, pirkstu nospiedumu lasītāju u.c.), kā arī mobilos un bezvadu tīklus.

Strauji attīstoties tehnoloģiskajām iespējām un datu pārraides ātrumam, palielinās to darbību klāsts, kuras lietotājs var veikt savā viedierīcē – no balss zvana līdz augstas izšķirtspējas video straumēšanai un attālinātai identitātes apliecināšanai, izmantojot biometriskos datus. Mobilās tehnoloģijas 21. gadsimta sākumā ir būtiski mainījušas ikdienas dzīvi. Taču lielā paļāvība uz ierīcēm raisa diskusijas par digitālo drošību.

PSD2 (Payment services directive 2 – Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva)

psd2 Tās galvenais mērķis ir padarīt finanšu pakalpojumu tirgu atvērtāku un pieejamāku jauniem dalībniekiem. PSD2 nosaka jaunus pakalpojumu sniedzēju veidus, kuri ar īpašu lietotāja atļauju var piekļūt konta informācijai un pat veikt maksājumus no klienta konta. PSD2 papildus nosaka stingrākus lietotāju autentifikācijas nosacījumus.

PSD2 ES valstīm bija jāievieš līdz 2018. gada 13. janvārim. PSD2 ir cieši saistīta ar open banking jomu, jo padara pieejamu informāciju, kas līdz šim bijusi ekskluzīvi banku rīcībā. Lietotāju datu drošība tiek nodrošināta, izmantojot API tehnoloģiju. 2019. gada 14. septembrī stāsies spēkā regula par drošu lietotāju autentificēšanu. Tā nosaka, ka jālieto tikai tādi autentifikācijas līdzekļi, kam ir vismaz divu līmeņu drošības elementi, piemēram, piederība un zināšanas.

Pūļa finansējums (crowd funding)

pula finansejumsProjektu finansēšanas veids, interneta platformā naudas līdzekļus savācot no daudziem atbalstītājiem, nevis no viena investora. Investori par ieguldījumu saņem, piemēram, procentu maksājumus.

Pūļa finansējums tiek izmantots dažādu projektu īstenošanai – gan finansējot jaunuzņēmumu darbību to attīstības fāzē, gan īstenojot projektus, piemēram, nekustamā īpašuma būvniecību.

Viedais līgums (smart contract)

viedais ligumsLīgums, kas tiek glabāts blokķēdē un automātiski stājas spēkā, kad tikuši izpildīti visi līguma nosacījumi.

Viedais līgums nodrošina augstu precizitāti, caurredzamību, ātrumu un drošību, jo visām iesaistītajām pusēm ir pieejama informācija par līguma nosacījumu izpildi.

Zibmaksājumi

zibmaksajumsJaunas maksājumu infrastruktūras nodrošināts pakalpojums, kas ļauj veikt maksājumu starp bankām dažu sekunžu laikā visu diennakti katru gada dienu (24/7/365). Latvijas Banka kā pirmā no Eirosistēmas centrālajām bankām 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru, kas kopš 2017. gada novembra ir savienota ar citām Eiropas maksājumu sistēmām.

Šāda pakalpojuma ieviešanas galvenais mērķis ir nodrošināt ātrus, ērtus un efektīvus maksājumus gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, neierobežojot tos ar kredītiestāžu noteikto darba laiku. Zibmaksājums nav ekskluzīvs pakalpojums, un par to nav jāpiemēro paaugstināta maksa.