Publicēts: 09.12.2016.

Pateicoties eiro zonas stimulējošajai monetārajai politikai, Latvijas tautsaimniecība gan tieši, gan pastarpināti saņem spēcīgus attīstības stimulus. Vienlaikus centrālā banka viena, bez politiķu palīdzības un līdzdalības fiskālās politikas un tautsaimniecības modernizācijas jomās, nevar panākt ekonomikas struktūras maiņu un sāpīgo, bet absolūti nepieciešamo reformu īstenošanu. Par to sīkāk – Latvijas Bankas prezidenta preses konferencē.

1. Vakar Eirosistēma nāca klajā ar jaunākajām eiro zonas tautsaimniecības attīstības prognozēm.

Grafiki 00006

Tās liecina, ka šogad eiro zonas IKP kāpums sasniegs 1.7%, tādā pašā tempā IKP augs arī 2017. gadā. Nedaudz lēnāka izaugsme, par 1.6%, gaidāma 2018. un 2019. gadā. Prognozes, salīdzinot ar septembra prognozēm nav būtiski mainītas.

Inflācija tuvāko gadu laikā turpinās pieaugt. 2016. gadā tā gaidāma 0.2% līmenī, bet 2017. gadā tā strauji augs līdz 1.3%, kāpumam turpinoties 2018. gadā līdz 1.5% un 2019. gadā līdz 1.7%.

Lai arī deflācijas risks ir zudis, tomēr valda liela nenoteiktība, tāpēc ECB Padome pieņēma lēmumu par paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) pagarināšanu līdz 2017. gada beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk - līdz brīdim, kad būs vērojama noturīga inflācijas līmeņa nostiprināšanās atbilstoši Eirosistēmas mērķim (tuvu, bet zem 2%). Līdz 2017. gada martam PAPP mēneša apjoms saglabāsies 80 miljardi eiro mēnesī, bet no aprīļa iegādes apjoms būs 60 miljardi mēnesī.

Līdzšinējā netradicionālo monetārās politikas instrumentu lietošanas pieredze vēlreiz apliecina, ka Eirosistēma un eiro zonas centrālās bankas, tai skaitā Latvijas Banka, nespēs "izdrukāt" eiro zonu no ekonomikas problēmām, kurām ir strukturāls raksturs. 

Grafiki 00005

Var teikt, ka Eirosistēma, proti, visas Eiropas Monetārās savienības valstu centrālās bankas, drukā naudu dienu un nakti. Kopš 2015. gada, kad tika uzsākti vēsturiskie monetārās politikas pasākumi, PAPP ietvaros eiro zonā esam nodrošinājuši ap 1.5 triljoniem eiro, tai skaitā Latvijas Banka ir iepludinājusi finanšu sistēmā papildu 4.4 miljardus eiro.

Manuprāt, šobrīd ir fundamentāli svarīgi saprast iemeslus, kāpēc šī nauda nevēlas īsti ieplūst tautsaimniecības attīstībā, nonākt reālajā ekonomikā.

2. Kāpēc nauda nenonāk reālajā ekonomikā?

Iepriekš, līdz Latvijas iestājai eirozonā, varēja teikt, ka trūkst naudas, Latvijas Banka to nedrukā, procentu likmes ir augstas, finanšu resursi nav pieejami, lats vispār nav stabils un to vajadzētu devalvēt. Iestājoties eirozonā, mēs esam sarūpējuši līdzekļus – komercbanku, tautsaimniecības un uzņēmēju rīcībā pašlaik tie ir tik lieli, kādi mums nav bijuši nekad. Teikšu vēl vairāk - bez tā, ka ir sarūpēti ļoti lieli līdzekļi, tie ir par ļoti zemu cenu – zemām procentu likmēm, un uz ļoti ilgu laika periodu, bet šie līdzekļi neieplūst Latvijas tautsaimniecībā. Iemesli ir nevis naudas trūkumā, bet strukturāla rakstura problēmās tautsaimniecībā - gan Latvijas, gan visas eiro zonas mērogā.

Manuprāt, lielākās problēmas rada neziņa – neziņa par nākotni, neziņa par to, vai netiks celti nodokļi, neziņa par situāciju Eiropā un kaimiņvalstīs. Šādos apstākļos uzņēmēji baidās aizņemties, neveic investīcijas, eksports un kreditēšana stagnē.

Tomēr būtiskākais – katru gadu budžeta apspriešanas laikā tiek runāts par pārmaiņām nodokļos. Faktiski Latvija katru gadu maina savu nodokļu sistēmu un vienlaikus dzīvo ar budžeta deficītu, palielinot valsts ārējo parādu.

Tas kārtējo reizi apliecina, ka joprojām ir aktuāls mūsu nu jau vairākus gadus izteiktais aicinājums politiķiem, valdībai, parlamentam, sabiedrībai kopumā – vienoties par stabilu un nemainīgu nodokļu sistēmu vismaz viena vēlēšanu cikla, t.i., četru gadu periodā. Daudz lielāks efekts būtu, ja uzņēmēji, iedzīvotāji varētu rēķināties, ka nodokļu sistēma nemainīsies nākamajos divos gados. Nebūs katru gadu jāveido jaunas atskaišu formas, deklarācijas, citi dokumenti, kas jau šobrīd Latvijā ir ļoti komplicēti, laikietilpīgi, ja salīdzina kaut ar Igauniju. Latvijā nokārtot visas gada nodokļu deklarācijas, aizņem divreiz vairāk laika nekā tur.

Ar cerību skatāmies uz valdības izteikto solījumu jau nākamā gada pavasarī beidzot veikt visu nodokļu revīziju, izdiskutēt un vienoties par nodokļu sistēmas reformu, kas būs skaidrs un nepārprotams gala variants, un ka nodokļi nemainīsies līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, resp., tie būs pamatā nākamo divu gadu budžetiem.

Esam arī teikuši, ka mūsuprāt ir jābeidz nekritiski ieklausīties ārējo ekspertu padomos, vēl vairāk – pirkt šo ekspertu nekvalitatīvos ieteikumus par lielām naudas summām. Mums pašiem ir pietiekami daudz finansistu, ekonomistu, kas spētu izstrādāt nepieciešamos lēmumus, un nav racionāli maksāt milzīgu naudu par ekspertu padomiem, kas ir veca, uzsildīta zupa.

Mēs pamazām tuvojamies kritiskajam punktam, kad absolūti zaudēsim konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm un Latvijas tautsaimniecība varētu atgriezties ļoti zemas izaugsmes periodā, iekrist t.s. vidēju ienākumu slazdā, bez iespējām nākotnē būtiski uzlabot valsts ienākumus un tālāku attīstību.

3. To apliecina vairākas Latvijas ekonomikas problēmas.

Grafiki 00004

Pēdējo gadu laikā esam novērojuši stagnāciju daudzās nozīmīgās jomās – investīcijas samazinās, eksports buksē, kreditēšana saglabājas ļoti zemā līmenī. Latvijai neveicas ar ES fondu apgūšanu, kas ir norāvis "stopkrānu" mūsu tautsaimniecības izaugsmei.

Latvijas ekonomikā investīcijas ir zemākajā līmenī (16% no IKP) kāds pieredzēts kopš iestāšanās ES. Turklāt tas nav tikai ārējās vides neskaidrību dēļ, jo tās skar visas ES valstis, bet mēs investīciju ziņā esam zemākajā galā to vidū.

Grafiki 00003

Neskaidrās norises Latvijā neveicina arī kredītresursu ieplūšanu reālajā ekonomikā. Šā gada laikā iezīmējusies trausla kreditēšanas atkopšanās nefinanšu uzņēmumiem, bet  oktobrī tā nav noturējusies virs nulles (oktobrī gada kritums 0.7%). Par spīti būtiskam valsts galvojumu programmas stimulam, arī mājsaimniecību kredītportfelis turpināja sarukt (oktobrī gada kritums 2.3%).

Diemžēl arvien izteiktāka ir ekonomikas atdzišanas tendence, un var būt, ka nākamgad Latvijas IKP neaugs straujāk par 3.0%.

4. Augstāk minētās tendences liek mums būt piesardzīgiem, prognozējot Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Grafiki 00002

Visticamāk, 2016. gadā ekonomika būs augusi vien par aptuveni 1%, kas ir zemāk, nekā iepriekš prognozējām (1.4%).

2017. gadam saglabājam iepriekš izteikto prognozi – tautsaimniecība augs par aptuveni 3%.

Grafiki 00001

Šā gada vidējā inflācija varētu būt 0%, kā jau to prognozējām iepriekš.

Netipiski zems inflācijas līmenis, kas Latvijā saglabājas jau ceturto gadu, bet  mēs sagaidām, ka nākamajā gadā  inflācija varētu diezgan strauji pieaugt. Pēc mūsu pašreizējās prognozes, 2017. gadā vidējais patēriņa cenu līmenis būs 1.6%, bet, turpinot augt naftas cenām, turpinot pieaugt, iespējams, mājsaimniecību ienākumiem, algām, minētajai inflācijas prognozei nākamajam gadam (1.6%)  ir augšupvērsti riski.

Rezumējot iepriekš teikto, – pateicoties eiro zonas stimulējošajai monetārajai politikai, Latvijas tautsaimniecība gan tieši, gan pastarpināti saņem spēcīgus attīstības stimulus. Vienlaikus centrālā banka viena, bez politiķu, uzņēmēju līdzdalības fiskālās politikas un tautsaimniecības modernizācijas jomās, nevar panākt ekonomikas struktūras maiņu un sāpīgo, bet absolūti nepieciešamo reformu īstenošanu.

Šādos apstākļos vēl nozīmīgāka kļūst valsts pārvaldīšanas efektivitāte. Latvijas Banka rosina veikt kardinālas pārmaiņas veidā, kā pārvaldam un saimniekojam savā valstī. Proti, ir nepieciešams ļoti precīzi iezīmēt skaidri izmērāmus attīstības rādītājus cilvēkiem nozīmīgās jomās. Ar sabiedrības atbalstu jāstiprina lēmumu pieņēmēju un īstenotāju motivācijas sistēma, iespējams – par noteikto attīstības rādītāju sasniegšanu šie cilvēki jāatbalsta un jāprēmē. Nevaram atļauties turpināt buksēt, ir nepieciešams ekonomikas izrāviens, ko var panākt tikai ar domāšanas un rīcības radikālu maiņu.