1) Vai darbu apjoms Latvijas Bankā ir pieaudzis vai samazinājies kopš eiro ieviešanas Latvijā?
Latvijas pievienošanos eiro zonai un eiro ieviešanu varētu salīdzināt ar aizsardzības jomu. Tas, ka esam pievienojušies NATO valstu saimei, nebūt nenozīmē, ka tagad varam izformēt savu armiju. Līdzīgi ir arī ar nacionālo banku. Arī pēc eiro ieviešanas cilvēkiem nepieciešama skaidra nauda – banknotes un monētas, raiti starpbanku pārskaitījumi, informācija no Kredītu reģistra. Latvijas Banka turpina pavairot Latvijas stratēģiskās rezerves, īsteno monetārās politikas operācijas, nodrošina visu aizdomīgu naudas zīmju pārbaudi, darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem, konsultē Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar nacionālās bankas darbību saistītos jautājumos.
Jāatgādina, ka Latvijas Banka no valsts budžeta nesaņem ne centu, tieši otrādi – lielāko daļu no peļņas ieskaitām valsts ieņēmumos.
Darba apjoms nacionālajā bankā pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai ir pieaudzis, jo pamata funkcijas pēc pārejas no lata uz eiro nav mainījušās, vienlaikus ir paplašinājies darba lauks, strādājot Eirosistēmā visos tās darbības līmeņos.
Skaidras naudas aprite
Latvijas Banka ir Baltijas reģionālais centrs eiro skaidras naudas apritē. Saņemot naudu no bankām, Latvijas Banka pārbauda tās īstumu, nolietotību, tīrību (piemēram, 2016. gadā apstrādāti 138.8 milj. banknošu, no kurām 20.5 milj. bija jāaizstāj ar jaunām naudaszīmēm).
Nacionālā banka nosaka kvalitātes standartus naudas apstrādes (inkasācijas) uzņēmumiem, īsteno šo uzņēmumi kontroli. Latvija jau tradicionāli ir starp tām eiro zonas valstīm, kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.
Iedzīvotājiem nozīmīgi ir pakalpojumi, ko bez maksas iespējams saņemt Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā, proti, nominālu apmaiņa (piemēram, tā pret banknotēm var samainīt "cūciņu" saturu) un bojātas naudas aizstāšana ar jaunām naudas zīmēm. Tāpat joprojām mainām un mainīsim arī turpmāk lata naudas zīmes pret eiro – ja savos krājumos esat atraduši (vai atradīsiet nākotnē) kādu lata banknoti vai monētu, tad to var apmainīt pret eiro bez maksas un par oficiālo apmaiņas kursu.
Nacionāla līmeņa centrs naudas viltojumu pārbaudes jomā
Jau vairāk nekā gadu nacionālajā bankā darbojas vienotais aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk nacionālās bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas ne tikai visu eiro, bet jebkuras pasaules valūtas banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes. Tas nozīmīgi paātrinājis pārbaudes laiku (līdz caurmērā mazāk nekā 2 nedēļām), un esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes.
Starpbanku norēķini
Nacionālā banka ir Latvijas finanšu sistēmas mugurkauls, tā rūpējas, lai starpbanku norēķini būtu raiti un droši. Nacionālā banka kā maksājumu sistēmu operators uztur divas automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību iedzīvotāji un uzņēmēji veic eiro norēķinus, proti, TARGET-2 Latvija liela apjoma maksājumiem un Elektronisko klīringa sistēmu mazāku apjomu maksājumiem. Kopumā ik dienu Latvijas Bankas uzturētajās sistēmās tiek veikts ap 160 000 maksājumu vairāk nekā miljarda eiro apjomā.
Latvijas Bankas nodrošinātie starpbanku maksājumi ir starp modernākajiem pasaulē. Esam jau pieraduši, ka pārskaitījums no vienas komercbankas uz citu tiek īstenots pāris stundu laikā – atkarībā no katras bankas tehniskajām iespējām. Esam ieviesuši un bankas pakāpeniski ievieš ātros jeb zibmaksājumus, kas jau tuvākajā laikā nodrošinās pārskaitījumus dažu sekunžu laikā 24/7/365 režīmā, turklāt visas eiro zonas mērogā.
Latvijas Banka veic maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu, tostarp maksājumu finanšu tehnoloģiju jomas, pārraudzību.
Monetārā politika
Pašlaik dzīvojam ļoti zemu un pat negatīvu procenta likmju laikmetā un dažādu apstākļu rezultātā finanšu tirgos valda nenoteiktība, kas ir liels izaicinājums arī centrālajām bankām. Mūsu īstenotā monetārā politika ir ļāvusi piesaistīt Latvijas tautsaimniecībai 1.66 miljardus eiro. Tas samazināja valdības parāda apkalpošanas izmaksas, veicināja kreditēšanas atgūšanos, nodrošināja naudas ieplūdi reālajā ekonomikā. Pozitīvas tendences vērojamas arī eiro zonas ekonomikā kopumā.
Latvijas Banka, un nevis kāds Frankfurtē, Briselē vai vēl kaut kur, īsteno monetāro politiku. Latvijas Bankas prezidenta balsij Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu pieņemšana ir tāds pats svars kā jebkuras citas eiro zonas centrālās bankas prezidentam.
Ārvalstu valūtas un zelta rezerves
Latvijas Banka turpina pārvaldīt ārvalstu valūtas un zelta rezerves, ieguldot drošos un ienesīgos finanšu instrumentos un tādējādi arī nodrošinot ienākumus savu darbības izdevumu segšanai un valsts budžeta papildināšanai. Latvijas Banka pārvalda finanšu ieguldījumus 5.8 miljardu eiro apmērā, un kopš 2014. gada tos esam audzējuši par 1.4 miljardiem eiro.
Pieprasīts ekonomikas eksperts
Latvijas Banka gan sniedz savu neatkarīgo redzējumu nākotnes lēmējiem valsts vadībā, gan izglīto finanšu lietās jaunāko paaudzi. Nacionālā banka nenorobežojas, nestāv malā, kad jāpieņem izšķirīgi lēmumi tautsaimniecības un iedzīvotāju ilgtermiņa interesēs – kas vērsti uz disciplinētu pieeju nodokļu maksātāju naudas izmantošanā, zema valsts parāda uzturēšanā, valsts izaugsmei nepieciešamu reformu veikšanā. Mūsu kompetentā analītiķu komanda cieši sadarbojas un ir vienmēr pieejama Latvijas tautsaimniecības politikas veidotājiem, sniedzot vērtējumu un izstrādājot labākos risinājumus valsts nākotnei.
Statistikas datu nodrošināšana
Nacionālā banka vāc, glabā un apstrādā statistiskos datus. Tie ļauj izprast norises Latvijas tautsaimniecībā, palīdzēt tās prognozēt un pieņemt izsvērtus lēmumus. Latvijas Bankas vākto statistiku izmanto ekonomisti, pētnieki, uzņēmēji.
Latvijas Bankas misija ir rūpēties, lai Latvijā iedzīvotājiem būtu droša un vērtīga nauda un valdītu ilgtermiņa stabilitāte. Latvijas Banka ir nosargājusi valūtas stabilitāti valsts tautsaimniecībai smagos brīžos, ko izraisīja gan notikumi mums svarīgos reģionos – Krievijā, ASV, ES –, gan nepareizi ekonomiskās politikas lēmumi pašu mājās.
Rīkojoties iedzīvotāju un uzņēmēju interesēs, arī šobrīd Eirosistēmas ietvaros rūpējamies, lai eiro būtu droša un ērti izmantojama nauda, kas ir stabila un nezaudē savu vērtību, tā ļaujot cilvēkiem veidot uzkrājumus, bet uzņēmējiem droši plānot nākotnes investīcijas.
2) Latvijas Bankas peļņa 2016. gadā bija 2,5 reizes mazāka nekā 2015. gadā. Kādi tam ir iemesli?
Latvijas Bankas peļņas rādītāju 2016. gadā ietekmēja 2 faktori:
- zemas un pat negatīvas procentu likmes starptautiskajos finanšu tirgos;
- saskaņā ar starptautiskajiem standartiem izveidotie uzkrājumi nākotnes riskiem.
Neskatoties uz zemo procenta likmju periodu un nenoteiktību finanšu tirgos, 2016. gadā strādājām ar 11.8 miljonu peļņu. Pārvarot procentu likmju kāpumu, nākotnē pieaugs arī Latvijas Bankas peļņas rādītājs.
Latvijas Banka, vērtējot vidējā termiņā, no peļņas gūšanas un ieskaitījumu budžetā viedokļa ir sekmīgākā Baltijā. Pēdējo 5 gadu laikā Latvijas Banka ir nopelnījusi 186 milj. eiro, no kuriem valsts budžetā ieskaitīti 143 milj. eiro.Tas gandrīz divreiz pārsniedz Lietuvas un Igaunijas centrālo banku peļņas ieskaitījumus to valsts budžetos kopā.
3) Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs 2016. gadā saņēma par 10% vairāk nekā 2015. gadā. Vai 2016. gadā I. Rimšēvičam bija algas pielikums?
2016. gadā Latvijas Bankas prezidents mēneša bruto algā saņēma par 4%, nevis 10% vairāk. Latvijas Bankas prezidentam mēneša darba algas apmēru aprēķina, balstoties uz objektīvu rādītāju – ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo iepriekšējā kalendārā gada mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru.
4) 2016. gadā kopumā darba algās LB izmaksājusi 17 miljonus eiro, kas ir par 1 252 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2015. gadā. Vai LB darbiniekiem bijis algas pielikums 2016. gadā, jo darbinieku skaits nav pieaudzis
Vēlējos precizēt, ka Jūsu minētie 17 miljoni ir ne tikai darba algas, bet visa darba samaksas sadaļa, kas ietver arī, piemēram, pabalstus, kompensācijas utml. Tāpat vēlējos precizēt, ka pieaugums ir nevis 1.252 miljoni eiro, bet gan 252 tūkstoši eiro.
Pērn Latvijas Bankas darbinieku darba samaksas kāpums bija zem 1.5%, kas ir būtiski zemāk nekā tautsaimniecības vidējais rādītājs (5%) un būtiski zemāk nekā kāpums finanšu sektorā (6.6%). Latvijas Bankas darbinieku atalgojums, līdzīgi kā Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, ir piesaistīts vietējā finanšu sektora atalgojuma rādītājiem.