Publicēts: 12.09.2018.

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2018. gada augustā iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 105.1 milj. eiro. Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,292.4 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, 2016. gadā – par 2,548.9 milj. eiro, bet 2017. gadā – par 2,362.7 milj. eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē (https://www.bank.lv/par-mums/parskati/menesa-bilance), savukārt informācija par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē - https://www.ecb.europa.eu/mopo/implement/omt/html/index.en.html. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

PAPP programmā līdz 2018. gada septembra beigām turpināsies aktīvu iegāde, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu (30 mljrd. eiro), bet, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās ECB Padomes vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, no 2018. gada oktobra līdz 2018. gada decembra beigām neto aktīvu iegāžu mēneša apjoms tiks samazināts līdz 15 mljrd. eiro un pēc tam neto iegādes tiks pārtrauktas.

Paredzēts arī turpmāk īstenot politiku, kas ietver PAPP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai saglabātu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Savā 2018. gada jūnija Rīgas sanāksmē ECB Padome noteica, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0.00%, 0.25% un –0.40%). Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nodrošinātu, ka inflācijas līmeņa attīstības turpmāku atbilstību pašreizējām noturīga inflācijas līmeņa korekcijas gaidām.

PAPP rezultātā Eirosistēma apmainīs finanšu tirgū esošos mazāk likvīdos aktīvus (vērtspapīrus) pret augsti likvīdajiem naudas līdzekļiem. Sagaidāms, ka šī intervence ietekmēs eiro zonas ekonomiku ar monetārās transmisijas mehānisma starpniecību - uzlabos eiro zonas konfidences rādītājus, samazinās procentu likmes, sekmēs kreditēšanas atgūšanos, stimulēs kopējo pieprasījumu un ražošanas kapacitāšu izmantošanu, kā rezultātā pieaugs ekonomiskā izaugsme un inflācija. Sīkāka analīze par PAPP ekonomiskajiem aspektiem un ietekmi uz eiro zonu un atsevišķi Latviju – šajā rakstāInformācija par ECB Padomes 2015. gada decembra sēdes lēmumu par PAPP programmas nosacījumu maiņu, par 2016. gada marta sēdes lēmumu - komentārā un rakstā, par 2016. gada decembra sēdes lēmumu - šeit, par 2017. gada oktobra lēmumu - šeit, par 2018. gada jūnija lēmumu – šeit un šeit.

Ņemot vērā PSPP vērtspapīru glabāšanas vietu, Eirosistēma var piedāvāt dažādas PSPP vērtspapīru aizdošanas iespējas. Tiem Latvijas valsts vērtspapīriem, kas glabājas starptautiskajā centrālajā vērtspapīru depozitārijā Clearstream Banking Luxembourg, tiek nodrošināta automātiskā vērtspapīru aizdošanas programma (ASL) un stratēģiskā vērtspapīru aizdošanas programma (ASLplus).

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji. ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, obligāto rezervju prasības).