en

2019: Diskusija “Vai ir dzīve bez skaidrās naudas?”

2019. gada Lampā nepilns simts cilvēku izrādīja vēlmi līdz ar dažādu jomu ekspertiem ieskatīties nākotnē – vai iespējama dzīve bez skaidrās naudas.

Gan saruna, gan aptaujas rāda, ka šādai pārejai mūsu sabiedrība gluži gatava nav, līdzīgi kā cilvēki citās eiro zonas valstīs. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks Lampas sarunu ievadīja, uzliekot vienkāršu, universālu izejas punktu – cilvēki grib norēķināties pēc iespējas vienkāršāk un ātrāk; ja tam der skaidrā nauda, tad cilvēki izvēlas to. Tomēr fakti rāda, ka virzība uz aizvien plašāku bezskaidrās naudas izmantošanu notiek, un sarunas moderators Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks atzīmēja trīs galvenos virzītājspēkus: tehnoloģijas, kas dara to iespējamu, valsts un uzņēmēji, kas mudina un "piespiež", un iedzīvotāji, kam ir noteiktas vēlmes un prasības. Pie tehnoloģijām Latvijas Bankas maksājumu eksperts Deniss Fiļipovs nosauca trīs sistēmiski svarīgus risinājumus: mobilie maksājumi, zibmaksājumi un lietu internets. Tehnoloģiju virzīta mudināšana un cilvēku izvēle varētu šķist vistas un olas jautājums, un šai diskusijā bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs piebilda, ka jebkurai mūsdienīgai bankai lielākā daļa produktu top kopā ar klientiem un, piemēram, vairāk nekā puse maksājumu jau tagad notiek pīkstinot, jo cilvēkiem tas ir ērti. Savukārt "piespiešanas" faktora sadaļā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme drīzāk aicināja saskatīt racionālo un neizbēgamo, piemēram, dzīvokli nopirkt bez kredīta parasti nav iespējams un skaidra nauda neveido kredītvēsturi.

Toties NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, atgādinot, ka Ķīnā jau ir lielveikali, kur var samaksāt ar savu seju (proti, ierīces atpazīst cilvēku un noskaita no viņa konta naudu), pievērsa uzmanību tam, ka jābūt atbildei uz cilvēku spēcīgajām bažām par datu privātumu. Ja informācija pastāv digitālā veidā, to kāds var vākt. Un, izmantojot datu kopumu par cilvēku, var pārvaldīt viņa lēmumus. Tas ir sarežģīts demokrātisku sabiedrību uzdevums radīt mehānismus, lai šo varu nevarētu izmantot nelietderīgi un nelietīgi, un mums nezinot. To, ka individuālā drošība tiktu garantēta, pašlaik apgalvot nevar.

Diskusijai ievirzoties nākotnes prognožu teritorijā, V. Mironovs mierināja klātesošos, ka līdz ar (bio)tehnoloģiju attīstību zemādas čipu ieoperēšana maksājumu veikšanai nebūs nepieciešama – sk. jau iepriekš minēto par seju atpazīšanu. Cits, ar skaidrās naudas aizstāšanu vēl tiešāk saistīts jautājums, ir par digitālu centrālo banku skaidro naudu – šādos projektos pašlaik norit izpēte, piemēram, Zviedrijā. Un viens no būtiskākajiem jautājumiem arī šeit ir par to, vai šī nauda spēs nodrošināt pilnīgu privātumu. Toties patīkamu prognozi ne gluži maksājumu, bet no tiem izrietošā nodokļu administrēšanas laukā izteica VID vadītāja I. Jaunzeme, paredzot, ka ceļam uz atteikšanos no ienākumu deklarācijām vajadzētu būt 10, nevis 35 gadus garam.

2018: Debates "Vai Latvijā ikvienam būtu jāsaņem garantētie pamatienākumi?"

Ap 60% pasaules darbavietu varot aizstāt roboti un mākslīgais intelekts. Gan šī, gan citu iemeslu dēļ zināmu popularitāti iegūst ideja par garantētiem pamatienākumiem ikvienam, arī tiem, kas neveic nekādu darbu vai pat nedomā ko darīt. Šveicē ir noticis referendums, kurā šis koncepts noraidīts. Somijā tikko noslēdzies pilotprojekts, kurā bija iesaistīti 2000 cilvēku. Itālijā jaunās valdības veidošanas sarunās piedāvāts ieviest garantēto pamatienākumu kombinācijā ar “plakanās” nodokļu likmes sistēmu. Kā ar Latviju? Par šādas iespējas ekonomiskajiem un ne tikai ekonomiskajiem par un pret, iesaistot klausītājus, debatēja Latvijas Bankas ekonomisti.