IKP prognoze
Latvijas tautsaimniecības izaugsme šogad prognozējama gausa, jo mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs pieprasījums ir vājš. Latvijā zemā inflācija ļauj atgūties patēriņam un investīcijas balsta valdības ieguldījumi, bet ārējais pieprasījums ir pavājinājies, tāpēc IKP izaugsmes prognoze īstermiņā samazināta – 2024. gadam līdz 1.8 % (no 2.0 % 2023. gada decembra prognozē). Turpmāko gadu IKP pieauguma prognozes salīdzinājumā ar decembra prognozēm netiek mainītas – attiecīgi 3.6 % 2025. gadā un 3.8 % 2026. gadā, un tiek gaidīts, ka lielāku izaugsmes jaudu piešķirs eksporta pieaugums, uzlabojoties ekonomiskajai videi ārvalstīs.
Inflācijas prognoze
Inflācijas prognozi īstermiņā nedaudz pazemina zemākas globālās dabasgāzes cenas – tādējādi marta prognoze par Latvijas vidējo inflāciju 2024. gadā ir 1.5 % (2023. gada decembrī tika prognozēts, ka 2024. gadā inflācija Latvijā būs 2.0 %), 2025. gadā 1.9 % (decembra prognoze bija 2.3 %) un 2026. gadā 1.8 % (nemainās salīdzinājumā ar decembra prognozi).
Vidējā termiņā inflāciju turpinās ietekmēt noturīgais atalgojuma kāpums, kas neļauj pamatinflācijai (inflācijas rādītājs bez enerģijas un pārtikas cenām) sarukt tikpat strauji kā kopējai inflācijai.
Darbaspēka izmaksu pieaugums rada riskus Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējas noturībai.
Lai gan inflācija ir būtiski samazinājusies arī globāli, izaicinājumi turpmākai pasaules tautsaimniecības attīstībai joprojām ir būtiski – nenoteiktība pasaulē saglabājas augstā līmenī un notikumi liecina par ģeopolitiskās spriedzes pieaugumu. Neraugoties uz straujāku izaugsmi pasaulē kopumā, ārējais pieprasījums Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, īpaši Igaunijā un Vācijā, tiek lēsts nedaudz vājāks. Tomēr vidējā termiņā gaidāma pakāpeniska situācijas uzlabošanās ārējos tirgos. Eirozonā inflācija un tautsaimniecības izaugsme tiek prognozēta zemāka nekā decembra prognozēs, un, lai gan ECB Padome turpina īstenot ierobežojošu monetāro politiku, finanšu tirgi paredz, ka pagrieziena punkts vairs nav tālu, tāpēc finanšu nosacījumi eirozonā jau kļuvuši labvēlīgāki. Neraugoties uz turpmāk zemāku procentu likmju gaidām, banku sektorā jaušama piesardzība gan no kredītu pieprasījuma, gan piedāvājuma puses. Vispārējās valdības budžeta bilances vērtējums šim un nākamajam gadam nav būtiski mainījies. Savukārt prognožu perioda beigās – 2026. gadā – deficīts tiek prognozēts lielāks, jo gaidāmas apjomīgākas valdības investīcijas, nekā iepriekš paredzēts. 2024. gadam budžeta deficīts tiek prognozēts 4.1 % apmērā no IKP, 2025. gadam – 3.4 % no IKP un 2026. gadam – 2.3 % no IKP. Valsts parāda līmenis koriģēts uz augšu, jo gaidāma vājāka nominālā IKP izaugsme līdz ar zemāku inflāciju. Valsts parāda līmenis 2024. gadam prognozēts 44.3 % apmērā no IKP, 2025. gadam un 2026. gadam attiecīgi 45.2 % un 45.7 % no IKP. IKP izaugsme īstermiņā samazināta – līdz 1.8 % 2024. gadā – vājāka ārējā pieprasījuma dēļ. Redzējums par vidēja termiņa izaugsmi saglabājas nemainīgs – 3.6 % 2025. gadā un 3.8 % 2026. gadā. Īstermiņā paredzama piezemētāka apstrādes rūpniecības un transporta nozares aktivitāte ārējā pieprasījuma vājuma dēļ. Mazumtirdzniecības lielāku inertumu uztur lēna patērētāju noskaņojuma uzlabošanās, neraugoties uz pirktspējas kāpumu. Redzējums par būvniecības izaugsmi nav būtiski mainījies: lielu infrastruktūras projektu virzība ar ES fondu finansējumu un pakāpenisks ieguldījumu kāpums privātajā sektorā balstīs būvniecību. Bezdarba prognoze nedaudz palielināta tuvākajiem periodiem vājākas ekonomiskās aktivitātes dēļ. 2024. gadam tā paaugstināta līdz 6.5 % un 2025. gadam – līdz 6.3 %. 2026. gadā bezdarba līmenis saglabāsies iepriekš prognozētajā 6.1 % līmenī. Darba algas prognoze netiek mainīta, un prognozētais pieaugums saglabājas virs ilgtermiņa vidējā, proti, 2024. gadam – 8.0 %, bet 2025. un 2026. gadam – attiecīgi 7.9 % un 7.6 %. Inflācijas prognoze 2024. un 2025. gadam samazināta attiecīgi līdz 1.5 % un 1.9 %. To visnozīmīgāk ietekmē būtiski zemākas globālās dabasgāzes cenas. 2026. gadam inflācijas prognoze saglabāta nemainīga (1.8 %).
Latvijas Bankas jaunākās tautsaimniecības prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.
Makroekonomiskie rādītāji: Latvijas Bankas prognozes
|
2024 |
2025 |
2026 |
|
| Ekonomiskā aktivitāte (gada pārmaiņas; %; salīdzināmajās cenās; sezonāli koriģēti dati) | |||
| IKP | 1.8 | 3.6 | 3.8 |
| Privātais patēriņš | 2.8 | 4.0 | 3.6 |
| Valdības patēriņš | 3.7 | 1.0 | 0.0 |
| Investīcijas | 5.5 | 4.4 | 5.2 |
| Eksports | -0.2 | 3.3 | 3.5 |
| Imports | 0.8 | 3.2 | 2.7 |
| SPCI inflācija (gada pārmaiņas; %) | |||
| Inflācija | 1.5 | 1.9 | 1.8 |
| Pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) | 4.0 | 3.6 | 2.9 |
| Darba tirgus | |||
| Bezdarbs (% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita; sezonāli koriģēti dati) | 6.5 | 6.3 | 6.1 |
| Nominālā bruto alga (gada pārmaiņas; %) | 8.0 | 7.9 | 7.6 |
| Ārējais sektors | |||
| Tekošā konta bilance (% no IKP) | –4.3 | –4.3 | –3.8 |
| Valdības finanses (% no IKP) | |||
| Vispārējās valdības parāds | 44.3 | 45.2 | 45.7 |
| Budžeta pārpalikums/deficīts | –4.1 | –3.4 | –2.3 |
Prognozes sagatavotas, izmantojot līdz 2024. gada 19. martam (atsevišķiem tehniskajiem pieņēmumiem – līdz 5. martam) pieejamo informāciju.