Rīga 800: 19. gadsimts

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas XIX gs. ģerbonis, zem tā gadskaitlis 1998, skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā, izmantojot dažādas intensitātes matējumu, attēlots dziesmu svētku gājiens, apkārt puslokā izvietots uzraksts I VISPĀRĒJIE LATVIEŠU DZIESMU SVĒTKI XIX GS., zem attēla uzraksts RĪGA-800.

Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Napoleona armijai 1812. gadā iebrūkot Krievijā, tika okupēta Kurzeme un apdraudēta arī Rīga. Stratēģisku apsvērumu diktētā Rīgas priekšpilsētu nodedzināšana pilsētniekiem nodarīja milzīgus zaudējumus. Pēc kara priekšpilsētas atjaunoja pēc regulāra, noteikta plānojuma, un tagad tās veido Rīgas centrālo daļu.

No senas tirdzniecības pilsētas - viduslaiku cietokšņa - XIX gs. 2. pusē Rīga sāka pārvērsties par modernu, nozīmīgu Eiropas lielpilsētu. XIX gs. beigās tā jau bija viena no lielākajām Krievijas impērijas pilsētām, kurā pēc iekļaušanās valsts galvenajā dzelzceļa tīklā strauji attīstījās tirdzniecība. Rīgas osta XIX gs. beigās izvirzījās pirmajā vietā impērijas preču eksporta jomā. Plašie tirdzniecības sakari sekmēja kapitāla uzkrāšanos un daudznozaru rūpniecības kompleksa izveidi.

XIX gs. 2. puse Rīgai bija strauja ekonomiskā uzplaukuma un intensīvas celtniecības laiks. Tolaik valdošajā eklektisma stilā celtas daudzas monumentālas sabiedriskās un dzīvojamās ēkas gan vecpilsētā, gan arī jaunizveidotajā bulvāru joslā ap pilsētas kanālu.

XIX un XX gs. mijā daudznacionālās pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedza 300 tūkstošus, no tiem gandrīz puse bija latvieši.

Būtiskas pārmaiņas notika pilsētas pārvaldē. 1877. gadā pilsētas rāti aizstāja pilsētas dome un pilsētas valde, kā arī domes vēlēts pilsētas galva.

Rīga kļuva par lielu zinātnes, izglītības un kultūras centru. Par Rīgas latviešu vienotāju un kultūras dzīves rosinātāju izveidojās 1868. gadā dibinātā Rīgas Latviešu biedrība. Tās rīkotie pirmie vispārējie dziesmu svētki notika 1873. gada vasarā Rīgā un turpmākajos gados kļuva par nozīmīgu latviešu tautas tradīciju. Dziesmu svētku gājiens guvis atspoguļojumu monētas reversā.

Monētas aversā redzams Rīgas XIX gs. ģerbonis.