en

Klāvs Ozoliņš, Latvijas Bankas maksājumu eksperts

Straujā tehnoloģiju attīstība, inovācijas, būtiskas izmaiņas likumdošanā un pieaugošā ikdienas digitalizācija ir mainījusi gan mūsu ikdienu, gan arī Eiropas maksājumu telpu un veicinās pārmaiņas arī nākotnē. Eirosistēma un tās dalībniece Latvijas Banka aktīvi strādā, lai veicinātu Eiropas maksājumu tirgus vienotību un attīstību.

Latvijas Banka un Eirosistēma norāda, ka, lai tās kopumā varētu veiksmīgi darboties kā Eiropas maksājumu telpas pārmaiņu katalizators, šai lomai ir jāattīstās vienā solī ar digitalizāciju.

Pēdējā desmitgadē digitalizācija būtiski mainījusi gan sabiedrības iepirkšanās paradumus, gan veidu, kā tiek veikti norēķini.

shutterstock 130076672 m

Patērētāju interesēs tiek piedāvāts arvien vairāk attālinātās apkalpošanas risinājumu, kur maksājuma uzsākšana aizvien biežāk uzticēta trešajām pusēm – maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem – un kur maksājums ir iekļauts pirkuma apstiprinājumā, padarot iepirkšanās procesu ātrāku un ērtāku. Turklāt kredītpārvedumi ir kļuvuši zibenīgi, zibmaksājumiem starp bankām notiekot vien dažu sekunžu, nevis stundu vai dienu laikā, un jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Tehnoloģiju attīstība sniedz iespēju veidot jaunus maksājumu risinājumus, piemēram, lai:

  • e-komercijā, izmantojot lietojumprogrammas saskarnes (application programming interface, API) risinājumus, maksājumus integrētu pirkuma apstiprinājumā vai citādā veidā iekļautu pirkšanas procesā;
  • savstarpējos (peer-to-peer, P2P) maksājumus veiktu, balstoties uz tālruņa numuru vai citu saņēmēju identificējošu pazīmi;
  • POS terminālos izmantotu kvadrātkodu veidotājus un tuva darbības lauka sakaru (near field communication, NFC) lasītājus;
  • radītu arvien jaunus maksājumu veidus, kas lietotājam samazina izmaksas, vienlaikus paaugstinot ērtības līmeni.

Šķietami galvenais pamatojums šādām izmaiņām ir fokuss uz klienta vēlmēm, proti, šādi maksājumu risinājumi tiek veidoti ar izpratni, ka klients vēlas saņemt preci vai pakalpojumu, nevis patērēt laiku, lai veiktu maksājumu par to.

Taču svarīgākais faktors, kas jāpatur prātā gan maksājumu politikas veidotājiem, gan lietotājiem, ir uzticēšanās.

Nepieciešams rūpīgi izvērtēt pakalpojumu sniedzēja uzticamību, pirms dot tam atļauju piekļūt finanšu līdzekļiem, tāpēc maksājumu ekosistēmā ir jānodrošina vienkārša un ātra trešās puses uzticamības pārbaude jeb reģistrs, kas lietotājam sniedz garantiju par naudas drošību.

Eiropas Savienības (ES) maksājumu tirgus šobrīd atrodas jaunā laikmetā, kurā tehnoloģiju attīstības ātrums rada arvien lielākus izaicinājumus politikas veidotājiem vienlīdz raiti radīt atbilstošu likumdošanas ietvaru. Eirosistēma apzinās, ka, veidojot maksājumu politiku, nepieciešams panākt līdzsvaru starp inovāciju veicināšanu un spēju saglabāt maksājumu vides pārraudzības pamatnostādnes.

Latvijas Banka kā maksājumu politikas veidotāja apzinās, ka:

  • nepieciešams arvien vairāk lūkoties ne tikai uz maksājumu instrumentiem, kā zibmaksājumi vai standarta kredītpārvedumi, bet jau plašāk uz maksājumu risinājumiem, kur tiek ietverts konteksts, kādā maksājums tiek veikts;
  • jāveicina maksājumu risinājumu veidošana, kas piedāvā paaugstinātu ērtības un lietojamības līmeni, vienlaikus ievērojot drošības prasības;
  • jāatbalsta Eiropas Komisija, turpinot darbu pie visaptveroša likumdošanas ietvara, kas atbalsta tehnoloģiju attīstību un nosaka vienādu tā piemērošanu visās ES valstīs;
  • tirgū nepieciešamas maksājumu sistēmas un standarti, kas veicina jaunu Eiropas mēroga risinājumu radīšanu, nevis tiek pielāgoti jaunieviestiem risinājumiem;
  • nacionālā un Eiropas mērogā jāstiprina sadarbība ar maksājumu tirgus dalībniekiem, veidojot dialogu starp bankām, fintech uzņēmumiem, e-komercijas pārstāvjiem un tehnoloģiju uzņēmumiem, rodot forumu, kas spēj formulēt nozarē nepieciešamos uzlabojumus.

Pateicoties ciešai sadarbībai Eiropas mērogā, vairāki no minētajiem attīstības virzieniem pēdējos gados jau tiek aktīvi īstenoti, kas vainagojies, piemēram, ar zibmaksājumu ieviešanu visā Eiropā – vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA zibmaksājumus var veikt dažu sekunžu laikā 24/7/365. Latvijas Banka kā pirmā eiro zonā ieviesa zibmaksājumus jau 2017. gada augustā. Tagad dodamies tālāk – sagaidāms, ka kredītiestādes, izmantojot Latvijas Bankas izveidoto un uzturēto Zibsaišu reģistru, jau 2019. gada otrajā pusē sāks piedāvāt saviem klientiem iespēju veikt maksājumus starp kontiem dažādās kredītiestādēs, ievadot tikai mobilā tālruņa numuru, tādējādi nevajadzēs katram maksājumam ievadīt klienta konta numuru.

Tāpat ar otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) pieņemšanu un drīzo stāšanos spēkā 2019. gada 14. septembrī tiks atvērts maksājumu pakalpojumu sniegšanas tirgus, vienlaikus paaugstinot lietotāju identifikācijas drošības prasības. Šie panākumi paver iespējas jauniem dalībniekiem piedāvāt jaunus maksājumu risinājumus un platformas, veicinot konkurenci un sniedzot arvien jaunus ieguvumus gan patērētājiem, gan uzņēmumiem.

Multimediji

Ekspertu saruna: Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību

Ekspertu sarunā kopā ar nozares speciālistiem, Eiropas un Latvijas līmeņa politikas lēmējiem tika meklēti efektīvākie politikas instrumenti, kā risināt Latvijā aktuālu problēmu – augsto nabadzības līmeni un būtisko nevienlīdzību sabiedrībā.

Īsi par aktuālo ekonomikā

Mārtiņa Kazāka vieslekcija LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē 16.10.2019.