en

Tehnoloģiju milžu pieaugošā loma maksājumu un finanšu pakalpojumos

Edīte Gailiša, Latvijas Bankas maksājumu eksperte

Šīs lielās kompānijas apzīmē kā TechGiants – tehnoloģiju milži. ASV kompānijas Google, Apple, Facebook un Amazon (apzīmētas arī kā GAFA) ir dominējošie spēlētāji savās jomās. Piemēram, 2018. gadā visā pasaulē 90% gadījumu, meklējot informāciju internetā, izmantots Google meklētājs. Facebook kopā ar Google ir dominējošie spēlētāji digitālās reklāmas pārdošanā (kopā tie aizņem vairāk nekā 50% tirgus). 2018. gada beigās Facebook bija gandrīz 2.4 miljardi lietotāju (tas ir vairāk nekā 30% planētas iedzīvotāju), un katru minūti tiek reģistrēti 400 jauni lietotāji. Google ir apmēram 1.5 miljardi lietotāju, Amazon – apmēram 300 miljoni. Tāpat strauji audzis Apple maksājumu risinājuma Apple Pay lietotāju skaits – 2018. gadā tas sasniedzis 383 miljonus (pieaugums pret 2017. gadu ir 67%).

Tehnologiju milzi maksajumos 900x300 o

Arvien nozīmīgāku lomu spēlē arī Ķīnas lielie tehnoloģiju uzņēmumi Baidu, Alibaba (AliExpress platformas uzturētājs), Tencent un Xiaomi (kopā apzīmēti kā BATX), kas radījuši digitālas ekosistēmas, ietekmējot Ķīnas iedzīvotāju ikdienu un dzīvi, kā arī metuši izaicinājumu GAFA pārākumam, aktīvi darbojoties ārpus Ķīnas robežām.

Tehnoloģiju milžu daudzpusīgās platformas izpletušās pāri savas jomas robežām, šie uzņēmumi kļuvuši par nozīmīgiem spēlētājiem digitālajā ekonomikā un pamazām ienāk arī maksājumu un finanšu pakalpojumu sektorā. Ja kādreiz maksājumi bija to pamatbiznesa papildpakalpojums, tad šobrīd arvien uzskatāmāk redzams, ka lielajām tehnoloģiju kompānijām finanšu pakalpojumi kļūst par atsevišķu biznesa jomu, un tas jau sāk nopietni ietekmēt klasiskos finanšu pakalpojumu sniedzējus.

Apple tuvākajā laikā plāno izdot savu maksājumu karti, kas piesaistīta Apple Wallet lietotnei, bet Facebook nesen paziņoja par plāniem izveidot jaunu kriptovalūtu, kurai dots nosaukums Libra.

Kamēr Eiropā lielie tehnoloģiju uzņēmumi vēl tikai sāk savu darbību maksājumu jomā, tikmēr citviet pasaulē tie darbojas arī citās finanšu pakalpojumu nozarēs – kreditēšanā, noguldījumos, apdrošināšanas jomā. Līdz šim TechGiants ar finanšu pakalpojumu sniegšanu nodarbojušies valstīs, kur lielam skaitam iedzīvotāju nav konta bankā, un valstīs, kur strauji attīstās e-komercija (Meksika, Argentīna, Indija u.tml.), taču tagad tehnoloģiju milži mēģina iekarot tirgus, kur banku sektors ir attīstīts. TechGiants maksājumu risinājumi jau ieguvuši e-naudas licenci kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm (Google Pay – Lielbritānijā un Lietuvā, Facebook Messenger Payments – Īrijā, Amazon Pay – Luksemburgā, Apple Pay Eiropas Savienībā darbojas caur partneriem – maksājumu pakalpojumu sniedzējiem).  Tas nozīmē, ka to nolūki ir nopietni un vērā ņemami. Arī Latvijā atsevišķiem VISA karšu lietotājiem jau pieejams Apple Pay, kā arī jau pirms laika ziņots, ka Stockmann lielveikalos ieviesta Alipay mobilo maksājumu sistēma.

Šobrīd lielo tehnoloģiju uzņēmumu maksājumu bizness tiek īstenots sadarbībā ar bankām – tie piedāvā front-end (lietotāja saskarnes) pakalpojumus, kas bāzēti uz jau esošo maksājumu karšu infrastruktūru (piemēram, mobilos maciņus – lietotni mobilajā tālrunī, kuru iespējams papildināt ar maksājumu karti).

Taču tehnoloģiju milžu apetīte paplašināt savu darbības jomu liek domāt, ka var būt sagaidāma arvien intensīvāka rosība maksājumu tirgū, kas ietekmēs arī tradicionālo banku biznesu.

Pastāv iespēja, ka, veidojot savus slēgtos tīklus, neiesaistot bankas, lielās kompānijas ietekmēs ne tikai pastāvošo banku biznesu, bet arī maksājumu infrastruktūru kopumā. Tieši tīkla efekts un informācijas pieejamības priekšrocība ir spēcīga konkurētspēju veicinoša vērtība, jo šie faktori paver iespējas, kas klasiskajām bankām pagaidām nav sasniedzamas.

Šo tehnoloģiju milžu ienākšana Eiropas maksājumu tirgū nes sev līdzi arī dažādus riskus. Viens no riskiem – Eiropas maksājumu pakalpojumu sniedzēji var zaudēt būtiskas tirgus daļas. Pastāv arī iespēja, ka maksājumu joma tiks koncentrēta dažu lielo spēlētāju rokās, līdz ar to veidojot teju monopola situāciju. Tiek apdraudēta ne tikai Eiropas maksājumu suverenitāte, bet arī patērētāji un to izvēles iespējas. Lielo tehnoloģiju uzņēmumu monopols nozīmētu ierobežotu maksājumu veidu izvēli, kas spiestu maksātājus izvēlēties vienu konkrētu maksāšanas risinājumu. Joprojām aktuāli ir lietotāju datu aizsardzības riski, kā arī patērētāju aizsardzības jautājumi, kas saistīti ar to, ka kompānijas atrodas citas valsts jurisdikcijā.

Taču lielo tehnoloģiju uzņēmumu mēģinājumus ielauzties maksājumu tirgū nevar uzskatīt tikai par apdraudējumu – tam var būt arī pozitīvs efekts. Bankas, sadarbojoties ar tehnoloģiju uzņēmumiem, var būt arī ieguvējas. Bankām ir finanšu zināšanas, un lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem ir dati, kas apvienojumā ar tehnoloģijām, piemēram, atvieglo un padara racionālāku un lētāku klientu izpēti, kas šobrīd bankām ir jo īpaši aktuāla.

Lai tehnoloģiju milžu ienākšanas maksājumu sektorā dēļ pozīcijas nezaudētu tradicionālie spēlētāji, ir jāstrādā pie vietējo maksājumu inovāciju attīstības. Zibmaksājumi kļūst arvien populārāki (Latvijas Bankas uzturētajā zibmaksājumu infrastruktūrā kopš darbības sākšanas veikti zibmaksājumi vairāk nekā miljarda eiro vērtībā) un drīz vien arī sagaidāmi jauni maksājumu risinājumi, kas veidoti uz zibmaksājumu bāzes. Kamēr pārējā Eiropa vēl ir ceļā uz zibmaksājumu ieviešanu kā jauno normu, Latvijā tiek bruģēts ceļš jaunu, uz zibmaksājumiem balstītu tehnoloģiju attīstībai.

Viens no būtiskākajiem Latvijas Bankas uzdevumiem ir modernas starpbanku maksājumu infrastruktūras uzturēšana. Līdz šim esam bijuši sekmīgi šajā jomā, kā pirmie eiro zonā ieviešot zibmaksājumus. Tomēr nedomājam apstāties pie sasniegtā un jau tuvākajā laikā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi tiks iepazīstināti ar jauniem inovatīviem risinājumiem.

Multimediji