en

Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas maksājumu tehnoloģiju eksperts

Pāris gadu laikā Latvijas Bankas ideja par ātrākiem maksājumiem un veiksmīgais piemērs lika eiro zonas valstīm atzīt zibmaksājumus par jauno industrijas standartu un galveno līdzekli, ko Eiropa šobrīd varētu likt pretī jauniem maksājumu risinājumiem, kurus ienes globālā digitālā ekonomika un kuri potenciāli apdraud Eiropas suverenitāti un spēju kontrolēt maksājumu plūsmas nākotnē.

Ja vēl pagājušajā gadā bija daudz diskusiju par to, vai zibmaksājumi nākotnē varētu kļūt par ikdienu iedzīvotāju maksājumos, tad šobrīd lielākajai daļai ekspertu par to vairs nav nekādu šaubu. Jāatzīst, ka no idejas par ātriem maksājumiem līdz šodienai pagāja pieci gadi. Tobrīd mums tuvākie pionieri ātro maksājumu ieviešanā bija Lielbritānija, Dānija un Zviedrija, kuru pieredze liecināja, ka tehnoloģiju attīstība ļauj veikt maksājumus ļoti ātri un ērti, un šādi maksājumi strauji ieguva lielu popularitāti iedzīvotāju vidū. Jau toreiz bija skaidrs, ka nākotnē ātrie maksājumi varētu sniegt būtiskus ieguvumus arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Digitālā ekonomika pēdējos gados attīstās ļoti strauji. Tā ir ekonomika bez robežām, tāpēc to būtiski ietekmē ne tikai tehnoloģiju attīstība, bet arī ģeopolitiskie faktori.

2018. gadā no visiem veiktajiem bezskaidrās naudas maksājumiem Latvijas iedzīvotāji 64% gadījumu izmantoja VISA un MasterCard maksājumu kartes. Šīs ASV bāzētās starptautisko maksājumu karšu kompānijas dominē iedzīvotāju maksājumos teju visās Eiropas valstīs. Tas nozīmē, ka pastāv riski Eiropas regulatoriem zaudēt kontroli pār populārākā maksājumu instrumenta nodrošinātajiem. Turklāt norēķinu karšu izmantošana turpina augt, pateicoties ērtai bezkontakta maksājuma iespējai, un maksājumu karšu lietošanas ērtību attīstība lielā mērā paātrinājās zibmaksājumu sekmīgā ceļa sākuma dēļ.

Vienlaikus būtiski aug globālo tehnoloģiju kompāniju ietekme maksājumu jomā un arī Eiropā pamazām parādās to maksājumu risinājumi, piemēram, Apple Pay, Google Pay un Amazon Pay. Vērts minēt arī Facebook Libra iniciatīvu, kas līdz šim izpelnījusies daudzu valstu ministru, uzraugošo iestāžu un centrālo banku kritiku. Līdzīgas tendences Eiropas virzienā nāk arī no Austrumiem, kur jau šobrīd Ķīnas AliPay lietotāju skaits trīsreiz pārsniedz eiro zonas valstu iedzīvotāju skaitu (340 milj.).

Nepieciešams spēcīgs atbalsts maksājumu inovācijām

Pieaugošie riski aktualizē jautājumu par Eiropas maksājumu sistēmas efektivitāti un spēju konkurēt ar globālajiem spēlētājiem, lai saglabātu Eiropas maksājumu sistēmas neatkarību, jo patērētājs brīvās izvēles apstākļos dos priekšroku viņam ērtākam un lētākam risinājumam. Eiropas maksājumu sistēma vēl joprojām ir diezgan fragmentēta, tāpēc būtu nepieciešams spēcīgs atbalsts maksājumu inovācijām, kas palīdzētu radīt ne tikai modernus un efektīvus maksājumu risinājumus, bet arī nodrošinātu vienādu lietotāja pieredzi neatkarīgi no tā, kurā eiro zonas valstī lietotājs atrodas un kuras bankas maksājumu risinājumu izmanto.

Privātā sektora pūliņi, attīstot šīs inovācijas, ir daudz efektīvāki, ja Eiropas finanšu sistēmas infrastruktūra tos atbalsta. Galveno lomu šajā procesā spēlē centrālās bankas – gan kā šīs infrastruktūras nodrošinātāji, gan arī kā tirgus attīstības veicinātāji jeb t.s. katalizatori. Pateicoties centrālo banku aktīvai iesaistei, zibmaksājumi Eiropā veiksmīgi attīstās kā tirgus dalībnieku iniciatīva, kuras rezultātā top dažādi inovatīvi uz zibmaksājumiem balstīti risinājumi. Gadījumos, kad pienākums izriet no regulējuma, tirgus dalībnieku prioritāte ir atbilstība, savukārt attīstības aspektam ir ievērojami zemāka prioritāte.

Stratēģiska un savlaicīga Latvijas Bankas rīcība sekmēja, ka Latvija kļuva par pirmo valsti eiro zonā, kas ieviesa eiro zonas vienotajiem standartiem atbilstošus zibmaksājumus trīs mēnešus pirms pārējās eiro zonas valstīs tika veikti pirmie šādi zibmaksājumi. Latvijas iedzīvotāji ātri novērtēja zibmaksājumu sniegtās priekšrocības, kas pastiprināja spiedienu arī uz citām komercbankām pievienoties zibmaksājumu infrastruktūrai un piedāvāt saviem klientiem zibmaksājumus. Būtiski arī, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji ātros maksājumus jau drīz pēc to iedzīvināšanas zināja un pazina kā "zibmaksājumus". Vārds "zibmaksājums" 2018. gadā ieguva arī latviešu valodas gada vārda titulu, attiecīgajai komisijai atzīstot to gan par lielisku inovāciju, gan skanīgu vārdu.

Šobrīd zibmaksājumus Latvijā piedāvā Latvijas inovatīvākās bankas – Citadele, SEB banka un Swedbank, pateicoties kurām zibmaksājumi šobrīd ir pieejami vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu. Sagaidāms, ka nākamgad zibmaksājumus saviem klientiem varētu piedāvāt vēl vairāki maksājumu tirgus dalībnieki. Līdz šim Latvijas Bankas zibmaksājumu sistēmā esam apstrādājuši vairāk nekā septiņus miljonus zibmaksājumu vairāk nekā 1.5 mljrd. eiro apmērā. Ja ņem vērā, ka SEB banka un Swedbank nepiedalās Latvijas zibmaksājumu sistēmā, bet izmanto citu Eiropas risinājumu, tad kopumā Latvijā veikto zibmaksājumu skaits ir būtiski lielāks. Neskatoties uz to, ka Latvijā veiktais zibmaksājums bieži "pa vadiem apceļo" pusi Eiropas, vidējais zibmaksājuma apstrādes laiks Latvijas Bankas sistēmas dalībniekiem ir 0.4 sekundes. Latvijas Bankas izveidotais un uzturētais zibmaksājumu serviss vairāk nekā divu gadu laikā strādāja ar izcilu pieejamību – 99.99%.

Raksturojums "divu ātrumu Eiropa" attiecas arī uz zibmaksājumu ieviešanu – kamēr lielajās, uz skaidro naudu orientētajās valstīs zibmaksājumu ieviešana notiek visai kūtri, Baltijas valstis viennozīmīgi ir šīs maksājumu revolūcijas avangardā.

Latvijā zibmaksājumi uzskatāmi par industrijas standartu un absolūtu normu klientu maksājumos.

Savukārt atsevišķās Eiropas valstīs tā ir ekskluzīva un  visai dārga ekstra. Tieši tāpēc apmēram 25% no visiem Latvijā veiktajiem starpbanku pārskaitījumiem eiro tiek veikti kā zibmaksājumi, kamēr Eiropā tie ir apmēram 3%. Ņemot vērā, ka pavisam nesen Swedbank ieviesa iespēju veikt zibmaksājumus arī tās internetabankā, sagaidāms, ka nu lielākā daļa no iedzīvotāju eiro pārskaitījumiem Latvijā tiks izpildīti kā zibmaksājumi – sekunžu laikā, 24 stundas diennaktī, katru dienu bez brīvdienām.

Neskatoties uz to, ka maksājumi iedzīvotāju savstarpējos norēķinos kļuva daudz ātrāki, viedtālruņu lietotājiem tie joprojām nebija pietiekoši ērti tāpēc, ka maksātājam bija jāzina un jāievada naudas saņēmēja bankas konta numurs. Apzinoties, ka dažādi papildu servisi ir tikpat kritiski inovāciju radīšanai kā pati zibmaksājumu infrastruktūra, Latvijas Banka vienlaikus ar zibmaksājumu servisu izveidoja arī Zibsaišu reģistru. Zibsaišu reģistrs nodrošina kredītiestāžu klientu kontu numuru un mobilā tālruņa numuru saišu glabāšanu. Nepieciešamības gadījumā reģistrā var glabāt un izmantot arī citu klienta kontam piesaistītu identifikatoru (piemēram, e-pasta adresi, identifikācijas kartes numuru). Tādējādi Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja veikt starpbanku maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, un nav nepieciešams zināt un katram maksājumam ievadīt saņēmēja bankas konta numuru. Zibsaišu reģistram jau pievienojusies banka Citadele, bet tuvākajā laikā sagaidāmas arī SEB banka un Swedbank, kā arī Igaunijas bankas.

Latvijas Banka nodrošinās vēl ērtāku zibmaksājumu un citu maksājumu veikšanu jau Baltijas valstu līmenī.

Jau 2020. gada vidū viena zibmaksājuma limits tiks paaugstināts no 15 000 eiro līdz 100 000 eiro, tādējādi tos varēs izmantot faktiski jebkuru, t.sk. daudzu uzņēmumu savstarpējo darījumu veikšanā, paātrinot šādu darījumu norisi (detalizēti par šo Eiropas līmeņa lēmumu - https://www.europeanpaymentscouncil.eu/news-insights/news/amendment-maximum-amount-sct-inst-transaction-100000-euros).

Jāatzīst, ka lielākā daļa bezskaidrās naudas maksājumu ir maksājumi par precēm un pakalpojumiem fiziskajās tirdzniecības vietās un elektroniskajā komercijā, kur dominē maksājumu kartes. Kartes lietošana ir ļoti ērta, tāpēc ir liels izaicinājums nodrošināt, lai šādu darījumu ātri varētu veikt ar zibmaksājumu. Tomēr nedomājam apstāties pie sasniegtā un redzam, ka būtisku atbalstu zibmaksājumu izmantošanai fiziskajās tirdzniecības vietās varētu sniegt zibenīga maksājumu pieprasījuma funkcionalitāte. Vēl norit sarunas ar bankām par šāda servisa izstrādes niansēm, tomēr Latvijas Banka ir gatava pat ļoti ambicioziem termiņiem šāda servisa izstrādei un pieejamībai vismaz Baltijas valstu līmenī. Jāatzīmē, ka inovatīvo pakalpojumu izstrādē meklējam arī inovatīvas sadarbības formas ar tirgus dalībniekiem, tāpēc aktīvai sadarbībai un eksperimentēšanai esam plānojuši veidot zibmaksājumu laboratoriju.

Multimediji

Īsi par aktuālo ekonomikā

Mārtiņa Kazāka vieslekcija LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē 16.10.2019.