Sākot ar 2019. gadu, Latvijas Banka vairs nepublicē Starptautiskā Valūtas fonda finanšu stabilitātes rādītājus un noguldījumus piesaistošo institūciju bilances un peļņas un zaudējumu datus. Visa informācija pieejama Starptautiskā Valūtas fonda datubāzē.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Valde pastāvīgi uzsvērusi, cik finanšu stabilitātes rādītāji ir svarīgi, lai risinātu finanšu sektora stabilitātes jautājumus, atvieglotu finanšu sektora uzraudzību, palielinātu finanšu sistēmas caurredzamību un stabilitāti, stiprinātu tirgus disciplīnu.

Finanšu stabilitātes rādītāju sarakstu un apkopošanas metodiku izstrādājuši SVF speciālisti ciešā sadarbībā ar ekspertu grupu no citām starptautiskām institūcijām un SVF dalībvalstīm.

SVF Valde apstiprinājusi sarakstu ar 40 finanšu stabilitātes rādītājiem. No tiem 25 (t.sk. 12 pamatrādītāji) attiecas uz noguldījumus piesaistošo sektoru (Deposit Takers), bet pārējie 15 – uz finanšu sabiedrībām (2 rādītāji), nefinanšu sabiedrībām (5 rādītāji), mājsaimniecībām (2 rādītāji), tirgus likviditāti (2 rādītāji) un nekustamā īpašuma tirgu (4 rādītāji).

Finanšu stabilitātes rādītāju sarakstu un apkopošanas metodiku pirmo reizi pārstrādāja pēc Koordinētā finanšu stabilitātes rādītāju apkopošanas projekta izmēģināšanas, kurā piedalījās 62 valstis. Finanšu stabilitātes rādītāju apkopošanai nepieciešamie jēdzieni, definīcijas, avoti un paņēmieni noteikti Finanšu stabilitātes rādītāju apkopošanas rokasgrāmatā un tās grozījumos (Financial Soundness Indicators: Compilation Guide (FSI Guide) and its Amendments), kuri izstrādāti, pamatojoties uz koordinētās apkopošanas projekta rezultātiem.

Saskaņā ar SVF Valdes norādījumiem izstrādāta un ieviesta struktūra finanšu stabilitātes rādītāju regulārai vākšanai no SVF dalībvalstīm, kā arī to publiskošanai. Valstīm, kuras iesniedz pārskatus, jāapkopo un jāiesniedz vismaz 12 finanšu stabilitātes pamatrādītāji, to laikrindas, kā arī attiecīgie metadati. Valstīm iesaka apkopot un iesniegt datus un metadatus arī par vai nu visiem 28, vai atsevišķiem ieteicamajiem finanšu stabilitātes rādītājiem. Valstis rādītājus SVF tālākizplatīšanai var iesniegt ik mēnesi, ceturksni, reizi pusgadā vai gadā. Valsts pati var izvēlēties, cik bieži iesniegt pārskatus SVF.

Līdz 2010. gadam, ieskaitot, Latvija apkopoja un reizi gadā iesniedza SVF visus pamatrādītājus, kā arī ieteicamos rādītājus par noguldījumus piesaistošajām institūcijām un nekustamā īpašuma tirgu.

Sākot ar 2011. gadu, ik ceturksni Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju gatavo un iesniedz SVF visus pamatrādītājus, kā arī ieteicamos rādītājus par noguldījumus piesaistošajām institūcijām.

Latvijas metadati, kā arī pārējo valstu rādītāji un metadati atrodami SVF mājaslapā.

Kopš 2016. gada 4. ceturkšņa sadarbībā ar FKTK visi finanšu stabilitātes rādītāju dati un noguldījumus piesaistošo institūciju bilances un peļņas un zaudējumu dati tiek publicēti saskaņā ar Eiropas Banku iestādes (EBI) izstrādātajām Vadlīnijām Starptautiskā Valūtas fonda finanšu stabilitātes rādītāju aprēķināšanai (2018. gada jūlija atjaunotā versija). Turklāt šie dati vairs neietver krājaizdevu sabiedrību un elektroniskās naudas iestāžu datus.