Arvīds Priedīte

Plašajā, spilgtām, atšķirīgām personībām bagātajā latviešu tekstilmākslinieku saimē Arvīds Priedīte allaž bijis pamanāms ar negaidītiem kompozicionāliem risinājumiem, īpaši ar gobelēna tehnikā austo objektu telpiskumu, iekļaujot un izceļot tā nozīmi tēlainībā. Telpiskumu bieži vien veiksmīgi apvieno ar atsevišķu tēlu vai kompozīcijas daļu hiperreālistisku atveidojumu (Durvis (1977); Via Appia (1979); Kāda cilvēka atdzimšana (1983); Senču laiva (1984) u.c.). 20. gs. 80.–90. gados, kad latviešu dekoratīvi lietišķajā mākslā aktuāli kļūst lielu, tautai sevišķi svarīgu, pat liktenīgu tēmu risinājumi, izmantojot folkloras tēlus un motīvus, A. Priedīte rada smeldzīgi lirisko Bārenītes slavināšanu I (1988) un Bārenītes slavināšanu II (1991). Ar izmeklētiem kompozīcijas un tēlainības paņēmieniem mākslinieks prot satuvināt senatni ar mūsdienām, piešķirt attēlotajam laika un jēgas dziļuma dimensiju. Negaidīts, asprātīgs domgājiens, koncentrēta, no visa liekā atskaldīta izteiksme, vīrišķīga savaldība ar silta, pat maiga liriskuma piesitieniem – tāds ir Arvīds Priedīte visās radošajās izpausmēs.

Dzimis 22.09.1946. Īvandē.

Beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu (1967) un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1972).

Darbojas tekstilmākslā, dizaingrafikā, plakātā, pēdējos gados visvairāk interjeru izveidē un tagad arī glezniecībā, kur liek lietā uzkrātās mākslas vēstures zināšanas, savu smalko spēju uztvert un atdarināt katra stila, katra mākslinieka rokraksta īpašās iezīmes, protams, – arī savus hiperreālista dotumus un labsirdīgo humoru. Varētu būt izcils senu mākslas darbu viltotājs, bet nevarētu gan – nespētu atturēties kādā glābējeņģeļa tēlā pēkšņi atveidot sevi vai kāda vēsturiska personāža seju nomainīt ar mūsdienu darboņa labi atpazīstamiem vaibstiem. Veidojis ap 15 monētu grafisko dizainu.

Izstādēs piedalās kopš 1971. gada. Pārstāvējis Latvijas tekstilmākslu kā nozares, tā lielās kopizstādēs Latvijā un ārvalstīs – Itālijā, Francijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Vācijā, Polijā u. c. Sarīkojis divas personālizstādes Rīgā (tekstilmāksla, 1983; glezniecība, 2021).

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1976. gada.

Ieguvis Latvijas PSR Mākslinieku savienības medaļu par gada izcilāko radošo sniegumu (1984). Vairākas Latvijas Bankas kolekciju monētas ar Priedītes grafisko dizainu ieguvušas Gada monētas nosaukumu – Barons Minhauzens (2005), Laimes monēta (2008), Gadskārtu monēta (2014), bet Dziesmu svētku monēta – Latvijas Televīzijas raidījuma 100 gramu kultūras speciālbalvu (2008).

Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā.

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre