Dainis Pundurs

Keramiķis Dainis Pundurs, augumā gandrīz divi metri, arī mākslā tiecas pēc lielumiem. Ja darbi no kaula porcelāna, tad tie ir plāni jo plāni, smalki jo smalki rievoti gliemežvāki, tik trauslam materiālam neparasti lieli – 43 cm diametrā, 37 cm augsti. Tāda ir viņa pirmā personālizstāde Bone china (1994).

Tad top personālizstāde XXXL zem Sv. Pētera baznīcas velvēm (1996) – 12 lielizmēra podi,vairāk nekā metru augsti, gandrīz metru diametrā, un grupa Mana sirds kalnos – 22 tievas kalnu ganu taures, divarpus metrus garas vertikāles. Uzaicināts uz podniecības festivālu Helsinkos (2000), mākslinieks, jūtot, ka no viņa gaida brīnumu, un pats gribēdams to radīt, uzvirpo akmens masas vāzi trīs metru augstumā. Pa vecam, ar tradicionāliem paņēmieniem, tas nebūtu iespējams. Viņš izdomā savu – jaunu paņēmienu: ceļ vāzi augšup, katru dienu pievirpojot klāt pa platai sloksnei.

Bet Pundura lielums nebūt nav viņa darbu izmēros. Personālizstādei Maģiskā darbība (1997) mākslinieks atdzīvina un neparasti jutekliski turpina sengrieķu keramikas formu un rotājumu saskaņas idejas. "Man šķiet, nozīme ir tikai personiskai attieksmei pret to, ko tu dari," viņš toreiz atzīstas. Par D. Pundura personālizstādi Asteroīds (2007) P. Martinsons saka: "Svētnīca. Vieta, kur attīrīties, meditēt, pārdomāt. Viņš rada apbrīnu ar savu varēšanu un tiešo trāpījumu savā laikā." Asteroīdi ir brīva veidojuma māla "akmeņi", katrs ar savrupu dzīvi vai nolemtību, taču kopējā jēgpilnā "izplatījuma" sistēmā. Vesela jaunradīta pasaule, kas soli pa solim turpat izstādē un vēl ilgi pēc tās vedina uz pārdomām – par lielu un mazu lietu sakarībām un vērtībām, par cilvēka attiecībām ar Dievu un pasauli, un vidi, un sevi. Nekā tieša. Viss nojausmās, asociācijās, gandrīz netveramās formu, toņu un gaismu, un domu mainībās. 

"Šie abi paņēmieni – lietu pēkšņa parādīšanās un lietu rūpīga kopšana, audzēšana – keramikas procesā ir klātesošas."

Dzimis 30.09.1965. Ezerniekos.

Beidzis Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (1986) un Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu keramikas specialitātē (1992). Ieguvis mākslas maģistra grādu (1997). Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs.

Strādā ar porcelānu, mālu, akmens masu, šamotu, darina traukus, interjera objektus un to grupas. Veidojis monumentālas smilšu skulptūras Mazirbē (1995). Darbojas arī dizaingrafikā un monētu dizainā.  

Piedalījies starptautiskos keramikas un porcelāna simpozijos Dzintaros (1992), Kauņā (1993), Ķīlē ((1998), Volbžihā (1998), starptautiskos podniecības festivālos Aberistvitā (Lielbritānija, 1999), Helsinkos (2000), Mongyeong Traditional Tea Bowl Festival Dienvidkorejā (2008, 2009, 2010) u.c. Latvijas mākslu pārstāvējis mākslas biennālē ArtGENDA Kopenhāgenā (1996), izstādē Art Letton Strasbūrā (1997), izstādēs ANO mītnē Briselē (2000), European Ceramic Context 2006 Dānijā, Utopijas uz ikdienības sliekšņa Čehijā (2011), Baltijas keramikas izstādē Mineapolisā ASV (2018) u.c. Sarīkojis ap 15 personālizstāžu Latvijā un ārvalstīs, tostarp Lietuvā (1996), Zviedrijā (2009) u.c.

Ieguvis Latvijas Mākslinieku savienības Gada balvu par labāko radošo sniegumu (2004), atzinības diplomu keramikas izstādē Mungyeong Traditional Tea Bowl Festival Dienvidkorejā (2009), 1. vietu 12. starptautiskajās Olustveres māla virpošanas sacensībās Igaunijā (2011), Dienas gada balvu 2012 kultūrā (2013), Martinsona balvu 1. Latvijas starptautiskajā keramikas biennālē (2016), Martinsona zelta balvu – 3. biennālē (2021). Nominēts Purvīša balvai 2019. gadā par personālizstādi Porcelāns un apzinātie sapņi galerijā Daugava (2017/2018).

Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā u.c.

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre