Germans Ermičs

Dzimis 1985. gada 20. februārī Rīgā

Latviešu dizainers, kura darbi pazīstami daudzās pasaules valstīs. Strādā produktu, galvenokārt unikālu t. s. dizaina mēbeļu, un arī interjera dizainā. Talantīgs un neparasti strādīgs. Mērķtiecīgs, idejām pārbagāts un neatlaidīgs to īstenošanā. Formu izteiksmē lakonisks, atturīgs līdz minimālismam. Krāsu izvēlē arī, bet to lietojumā spēj nonākt līdz saviļņojošām, maģiski smalkām pāreju niansēm. Jaunu un vēl jaunāku tehnoloģiju nasks izmantotājs, sasniedzot ar tām pilnīgi negaidītas un, liktos, neiespējamas mākslinieciskās kvalitātes. Tā varētu turpināt, turpināt un mēģināt nonākt līdz secinājumam – kāds īsti viņš ir, kāda viņa māksla? Pareizākais laikam būtu teikt: Germans Ermičs, saglabājot stipras saknes dzimtajā zemē, dabā, ļaudīs un tradīcijās, ir jūtīgi atvērts citu zemju, citu ļaužu atšķirīga dzīvesveida un tradīciju izpratnei. Viņš ir nemitīgā kustībā, mainīgumā augošs. Apbrīnojami radošs un harmonisks, bet nonāk pie visa pa savam – pa citu neiestaigātiem ceļiem. Tā rodas viņa izcilākie, pasaulē pazīstamākie un tagad jau daudzām vietām pasaulē īpaši radītie darbi. To idejas top viņa darbnīcā Studio Germans Ermičs Amsterdamā (Nīderlande), kur ir arī viņa dzīvesvieta.

Mākslinieks strādā ar īpašās mūsdienu tehnoloģijās radītu krāsainu stiklu, labu laiku arī ar tekstilu un dabiskiem akmeņiem, īpaši marmoru, – šiem izsenis zināmajiem materiāliem, no kuriem tapušas un top skaistas lietas. Kā pats atzīst, neturas šo materiālu tradicionālo apstrādes paņēmienu robežās. Meklē citus. "Viņš ir atradis veidus, kā priekšmetos un telpā notvert gaismu, skaņu, saulrietu un varavīksni, un dizainera neparastais redzējums palīdzējis viņam nostiprināt savu vietu dizaina pasaulē." Tā Ermiču kodolīgi un tēlaini raksturo arhitekte un dizainere, viņa Latvijā pirmās personālizstādes Plūstoši (2023, Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, vairāk nekā 9 000 apmeklētāju) kuratore Evelīna Ozola.

Germans Ermičs ņem un izmanto, ko piedāvā mūsdienu tehnoloģijas, gan darbu projektēšanā, gan to īstenošanā, taču nepavisam ne, lai savos darbos sāktu runāt tehnoloģiju valodā. Tās ir tikai palīglīdzeklis. Viņējā ir iztēles jeb tēlainas domāšanas valoda, un tad tur rodas kas vairāk: joprojām lietojams priekšmets, iespējami nevainojami izgatavots, bet ar jaudīgu māksliniecisko iedarbību, teju neizsmeļamu tēlainību, kas vislabāk atklājas vērotāja kustībā pa telpu – no dažādiem skatpunktiem mainās gaismēnu un krāslaukumu saspēles, bet skatītāja iztēlē uzviļņo jauni un jauni asociāciju loki. Neviens saullēkts vai saulriets nav tāds pats, kā citrīt vai citvakar bijis. "Stikls parasti tiek uzskatīts par aukstu un neērtu materiālu," dizainers saka. "Mans mērķis ir šo priekšstatu mainīt. Es vēlos, lai cilvēki skatītos uz stiklu, nevis tam cauri."

Par vismaz divsimt procentiem tāds ir Germana Ermiča slavenais, par viņa pazīšanas zīmi kļuvušais krāsainais Stikla krēsls Ombré (2017), kas tapis kā veltījums izcilā 20. gs. otrās puses japāņu dizainera Širo Kuramatas (Shiro Kuramata, 1934–1991) Stikla krēslam (Glass Chair, 1976). Ermiča krēsls no tā būtiski atšķiras ar darba tapšanas procesā krāsai kā materiālam piešķirto iespēju ietekmēt vai pat noteikt priekšmeta formu un jēgu. "Stikls ir medijs, kurā es īstenoju savas idejas par krāsu, gaismu un telpu," autors saka. Stikla krēsls Ombré ticis izstādīts ne tikai Rosanas Orlandi (Rossana Orlandi) galerijā Milānas Dizaina mesē, bet vēlāk vēl citur, ieguvis vairākas starptautiskas balvas, speciālistu ierindots starp pasaules skaistākajām lietām.

Uzreiz pēc vidusskolas Germans Ermičs sāk industriālā dizaina studijas Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnbūves fakultātē, taču jau pēc pirmā pusgada saprot, ka tīri tehniska pieeja dizainam viņu nesaista, un dodas uz Krabesholmas Tautas augstskolu Dānijā (Krabbesholm Højskole), kas tieši paredzēta, lai sagatavotos dizaina, arhitektūras un mākslas studijām. "Intensīvs gads ar daudzveidīgiem projektiem, studiju braucieniem, darbnīcām un vieslektoriem," atceras Ermičs. Praktiskās iemaņas viņš papildina grafiskā dizaina studijā Rasmus Koch Studio Kopenhāgenā, tad izvēlas studēt mēbeļu un interjera dizainu slavenajā Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē (2007–2011). Viņa diplomdarbs Izometriskie spoguļi (Isometric Mirrors) tiek parādīts tā gada akadēmijas absolventu darbu ekspozīcijā. Tur to pamana dizaina žurnāls Frame un uzrunā pazīstamā Milānas galerijas Rossana Orlandi vadītāja Rosana Orlandi, uzaicinot eksponēt šo darbu savā galerijā jau nākamā gada Milānas Dizaina mesē.

Tas ir ceļa sākums.

Vēl studēdams Nīderlandē, Germans Ermičs kopā ar dažiem Rīgas draugiem 2007. gadā nodibina mūzikas, mākslas un modes žurnālu Veto (Veto Magazine), izveido tā dizaina koncepciju un ir mākslinieciskais vadītājs (līdz 2018). Kopš 2014. gada Amsterdamā viņam ir sava studija Studio Germans Ermičs. Tajā rodas un nobriest jaunas idejas, top projekti iecerētajām patstāvīgajām kolekcijām, ar kurām Germans Ermičs piedalās lielās starptautiskās dizaina mesēs, skatēs un nedēļās – Milānā (Itālija), Parīzē (Francija), Ņujorkā (ASV), Nīderlandē u. c. Viņš sadarbojas ar galerijām, zīmoliem, interjera dizaineriem un arhitektiem dažādu mērogu projektos. "Atzīstu, ka strādāju dizaina galerijām, nevis masu patēriņam. Izgatavoju lietas tikai dažos eksemplāros," viņš stāsta. Toties katrs no tiem tad saglabā savu neapšaubāmo unikalitāti.

"Izgatavot" Ermiča izpratnē nozīmē rūpīgi izvēlēties izpildītāju – augstas klases amatnieku vai ražotni, tad strādāt cieši kopā no projektēšanas sākuma līdz realizācijas beigām. "Dizaineram ir jābūt vispārējai saprašanai, ko var izdarīt ar konkrēto materiālu, bet mana neziņa par specifiskām lietām ļauj man neierobežot savu ideju un nākt pie amatnieka vai ražotnes ar kaut ko izaicinošu, kas viņu motivē un attīsta. [..] Manā karjerā tas ir stāsts par ilglaicīgu attiecību būvēšanu [..]. Es cenšos iesaistīt partnerus savos nākamajos projektos un veidot sadarbības tīklu."

Divi Germana Ermiča darbi glabājas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā, no tiem Stikla krēsls Ombré (2017) redzams pastāvīgajā ekspozīcijā. Citi atrodas daudzos privātos un publiskos interjeros, arī brīvā dabā un pilsētvidē tuvākās un tālākās vietās pasaulē.

Dizainers saņēmis neskaitāmas atzinības, nominācijas un balvas, tostarp nomināciju Latvijas sabiedrisko mediju gada balvai kultūrā Kilograms kultūras 2023 kategorijā Vizuālā māksla, četras britu prestižā žurnāla Wallpaper balvas dažādās kategorijās (2017, 2018, 2021, 2024) u. c.

Germana Ermiča daudzveidība aizvien plešas plašumā. Līdzās visam citam šogad viņš ir dizaina autors Rīgas maratona 2024 visu četru distanču (plus vēl bērnu) medaļām: vienāda lieluma aplī, aizpildot to atkarībā no noskrietās distances garuma, kārtojas nosacītu sporta apavu auklu ažūri izvijumi līkumu līkumos. Medaļas ir saņēmuši pilnīgi visi dalībnieki no vismazākā iesācēja līdz pasaules augstākās klases skrējējiem.

2024./2025. gada sezonai Dailes teātrī Rīgā top Germana Ermiča pirmā scenogrāfija. 

Rūta Muižniece,
mākslas maģistre