Gunārs Krollis

Gunārs Krollis ir viens no spēcīgākajiem meistariem 20. gs. otrās puses un 21. gs. sākuma latviešu grafikā. Viņam ir lieliski izkopta rokas veiklība zīmējumā, viņš teicami pārvalda linogriezuma, oforta, mecotintas, akvatintas un citas grafikas tehnikas, jauc tās, pārkāpj robežas un noteikumus, paredzot rezultātu. Taču viņš prot izmantot arī katru laimīgi piespēlētu nejaušību. Kad to prasa tēma vai noskaņojums, G. Krollis ne mazāk veiksmīgi glezno ar temperas, guašas vai akvareļa krāsām. Pēdējos gados sevišķi labprāt darina lielformāta zīmējumus tušas un grafīta tehnikās.

Darbi pa vienam vai sērijās top pēc kādiem emocionāliem pārdzīvojumiem, pat satricinājumiem, tiklab uzmanīgiem dzīves vērojumiem vai rūpīgas vēstures materiālu izpētes. Viss tā vai citādi iegūtais tiek ietverts formā un saturā izvērstās grafiskās vai gleznieciskās kompozīcijās, kas ietiecas pārdomās par savas un citu tautu vēsturiskajiem likteņiem, gadsimtos krātajām kultūras vērtībām, to savstarpējām asociatīvām sasaistēm.

G. Kroļļa darbu uzbūve mēdz būt visai sarežģīta, jēdzieniski un vizuāli smalkām detaļām bagāta, bet arvien pamatīgi izsvarota, dziļas un skaidras domas motivēta, vizuāli iespaidīga, pat dekoratīva, tālab emocionāli iedarbīga un pārdomas rosinoša. „Tēmas atraisa manī spēju iedziļināties konkrētā laikmetā ar tā uzstādījumiem, personu attiecībām, intelektu, kultūras telpu, arhitektūru un sapratni par pasauli,” skaidro mākslinieks. „Līdzko esmu „iegājis” šajā laikmetā, zemapziņā veidojas dialogs ar uzbūvēto vidi, objektiem, tēliem.” „Atainojot vēsturi, patiesībā atainoju mūsdienu pasaules notikumus. Visā cilvēces attīstībā procesi notiek atkārtoti.”

Dzimis 23.06.1932. Rīgā.

Beidzis J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1953) un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1960). No 1974. gada Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, no 1987. gada profesors.

Daudz un ļoti veiksmīgi strādā grāmatu mākslā, veidojot bagātīgi ilustrētus, greznus izdevumus (Raiņa Krauklītis (1971), A. Pumpura Lāčplēsis (1972), Š. Pero Runcis zābakos (1976), Premčanda Teiksma par Rāmu (1986), Indriķa hronika (1993) u.c.).

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1963. gada, vairāk nekā 20 gadu bijis tās valdē.

Izstādēs piedalās kopš 1956. gada. Sarīkojis vairāk nekā 40 personālizstāžu (daļa kopā ar keramiķi Izabellu Krolli) dažādās Latvijas vietās. Rīkojot personālizstādes, sevišķi aktīvs bijis pēdējā laikā – Bauskas pilī (2016), Jūrmalas pilsētas muzejā (2017), Rotko Mākslas centrā Daugavpilī (2017), Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā (2017), Jūras vārtos Ventspilī (2018). Personālizstādes bijušas arī ārvalstīs – Jordānijā, Sīrijā, Libānā, Austrijā, Somijā, Zviedrijā, Kanādā, Krievijā, Lietuvā u.c. Piedalījies daudzās lielās starptautiskās grafikas un zīmējumu izstādēs.

Ieguvis vienu no galvenajām balvām 1. Tallinas grafikas triennālē (1968), speciālās prēmijas trīs Tallinas grafikas triennālēs (1972, 1983, 1986), 4. Vissavienības estampu izstādē Maskavā (1970), 1. Vissavienības stājgrafikas izstādē Maskavā (1987), diplomu 2. Viļņas grāmatu grafikas triennālē (1984), prēmiju Baltijas valstu grafikas izstādē Fālunā (Zviedrija, 1993). Saņēmis Latvijas PSR Mākslinieku savienības diplomu un medaļu par gada labāko jaunrades sniegumu (1979). Apbalvots ar Latvijas PSR Valsts prēmiju (1982), piešķirts Latvijas PSR Tautas mākslinieka nosaukums (1979).

Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja [..] krājumā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā un Valsts Puškina tēlotājas mākslas muzejā (Krievija), Stokholmas Mākslas galerijā (Zviedrija) u.c.

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre