Gunārs Lūsis

20. gs. 70.–90. gados Gunārs Lūsis visvairāk darbojies plakāta mākslā, galvenokārt politiskajā un kultūras plakātā. Pieder pie latviešu tā laika plakāta mākslinieku spēcīgā kodola.

Raksturīgs āķīgs, asprātīgs domgājiens, sastatot un pretstatot dažādu laikmetu tēlus un simbolus, tādējādi piesaistot skatītāju uzmanību un iedarbinot asociāciju plūsmu. G. Lūsim pieder viens no visu laiku izcilākajiem latviešu kultūras plakātiem – Forum Lugano (1990) ar Mērnieku laiku Ķenča neaptēsto, bet uzņēmības pilno tēlu 20. gs. Eiropas kontekstā.

Otra G. Lūša veiksmju joma, kas turpinās joprojām, – grafiskās zīmes jeb logo. To skaits jau sasniedz 70. Te noder viņa asais lietu būtības tvērums, asprātība un jo sevišķi – spēja vizuālo tēlu veidot lakonisku, bet reizē – jēgietilpīgu, pat emocionālu. Sevišķi plaši pazīstama kļuvusi viņa grafiskā zīme Rīga 800 (1994) – ar dzīvi pulsējošo līniju uzvilktais Vecrīgas siluets parādījās ne tikai Latvijas galvaspilsētas svētku izdevumos, pasākumos, pilsētas rotājumos u.tml., bet arī uz krekliņiem, krūzītēm un cita veida suvenīriem aizgāja pasaulē. Pie G. Lūša veiksmīgākajiem darbiem pieder Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē logo ar dzirnakmeni (2015), jaunais logo Latvijas Nacionālajai operai un baletam ar tēlaini izmantoto galvenās lustras motīvu, logo Latvijas Nacionālās operas fondam, Latvijas Kultūrkapitāla fondam, Rīgas Stradiņa universitātei, Lido u.c.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas projektējis nacionālās valūtas apgrozības monētu komplektu – latus un santīmus (1992), izstrādājis Latvijas Republikas Zemessardzes karoga metu (1996). Darinājis apvākus kompaktdiskiem, diplomus Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem – Triju Zvaigžņu ordenim, Atzinības krustam, Viestura ordenim. Pēdējos gados arī glezno.

Dzimis 18.12.1950. Rīgā.

Beidzis J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1969) un Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu (1974). Bijis pedagogs J. Rozentāla mākslas vidusskolā (1971–1974), mākslinieks Labiekārtošanas kombinātā (1974–1977) un žurnālā Padomju Latvijas Sieviete (1977–1978), kā arī reklāmas grafikas pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā (1988–1989).

Izstādēs piedalās kopš 1976. gada. Bijis visu nozīmīgāko latviešu plakātu izstāžu dalībnieks Latvijā, arī daudzās ārvalstīs un starptautiskās plakātu izstādēs. Sarīkojis agrāk neizstādītu un pavisam jaunu darbu personālizstādi 4 x 4 galerijā Istaba Rīgā (2009).

Vairākkārt ieguvis diplomus u.c. apbalvojumus Baltijas plakātu triennālēs, arī Grand Prix (1990), prēmiju plakātu izstādē Urna (1995). Ar panākumiem strādājis grāmatu dizaina jomā, ieguvis vairākus apbalvojumus starprepubliku grāmatu mākslas konkursos (1984, 1985), Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas rīkotajos konkursos par gada skaistāko grāmatu (1996, 1998, 2003), 1. vietu Latvijas Patentu valdes rīkotajā konkursā Gada preču zīme 2016 par Latvijas Nacionālās operas un baleta jauno logotipu (2017).

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1978. gada.

Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas plakātu kolekcijā, Die neue Sammlung muzejā Minhenē, Imperial War Museum Londonā, Morāvijas galerijā Brno, Dr. James Fraser kolekcijā Dikinsonas Valsts universitātē ASV.

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre