Juris Petraškevičs

Juris Petraškevičs ir studējis grafikas mākslu, iesācis kā grafiķis, bet robežas viņam nepastāv. Viss ir iespējams, kad domas urda, asociācija nedod miera, tēli drūzmējas, visam jāmeklē jēga. Viņš vairs nav tikai grafiķis, bet arī gleznotājs, tēlnieks, poētisks prātotājs un jebkas.

20. gs. 70.–80. gadu samtaini melnajās mecotintās (latviešu grafikā Petraškevičs atkal atgriež šo smalko tehniku) viņš mēģina atminēt teikām un tautas likteņiem apvīto akmeņu noslēpumus, cilvēku patieso dabu aiz putnu, zivju un citu būtņu maskām. 90. gados ceļi līdz atziņām vai pat tikai atskārsmēm kļūst arvien sarežģītāki, kā labirinti, kas maldina ar katru jaunuzdotu jautājumu, ar katru pagriezienu kādas atbildes virzienā. Vienas atbildes nav, vienas skaidrības nav. Viena paņēmiena, kā klāt krāsu, arī nav. Slānis uz slāņa, viens tonis pārplūst citā, zaudē spēku un sevi. Sarkanais jaucas ar pelēko, kļūst blāvi sārts, iebiezinās ar melno, šķeļas ar nāvējošu jūras zilo un mainās, arvien mainās. Pastāvēšana un sairums mūžīgā vienlaicīgumā?

"Man svarīgi kaut ko mainīt, man patīk jaunais, man patīk būt radošam savās izpausmēs. Radošam nozīmē dzīvot dzīvi pēc savas izvēles, proti, priecāties par dzīvi, priecāties par to, ko dari, ļauties tai brīvībai, ko sniedz iespēja pašam kaut ko veidot." Un vēl: "Es priecājos par rezultātu, bet procesu es baudu."

Dzimis 25.05.1953. Rīgā.

Beidzis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu (1972) un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1978). Ieguvis mākslas maģistra grādu (2003). Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Vizuālās mākslas nodaļas vadītājs. Daudz strādā grāmatu mākslā. Viens no izdevniecības Neputns dibinātājiem, izdevējs un mākslinieks (1998–2013), žurnāla Rīgas Laiks galvenais mākslinieks (no 2014).

Izstādēs piedalās no 1972. gada. Pārstāvējis latvieši mākslu Tallinas grafikas un Viļņas grāmatu grafikas triennālēs, Baņskas-Bistricas mazo formu grafikas biennālēs, Rīgas miniatūrgrafikas triennālēs, vēl daudzās lielās starptautiskās mākslas izstādēs. Sarīkojis vairāk nekā 15 personālizstāžu Latvijā, tuvu 10 arī ārzemēs, tostarp Beļģijā (1990), Francijā (kopā ar I. Blumbergu, 1991), Norvēģijā (1991, 1993, 2002), Igaunijā (2003). Piedalījies Berlīnes bērnu literatūras festivālā Berlīnes grāmatu salas (2017). Animācijas filmu Miega vilcieniņš (1996) un Neparastie rīdzinieki (2001) mākslinieks.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1979. gada. Bijis Latvijas Mākslinieku savienības Grafiķu sekcijas priekšsēdētājs, valdes 1. sekretārs (1987–1992), prezidents (1992–1994).

Saņēmis Tallinas grafikas triennālē Grand Prix (1983) un diplomu (1986), Rīgas miniatūrgrafikas triennālē Latvijas Kultūras ministrijas prēmiju (1983) un Grand Prix (1990), Viļņas grāmatu grafikas triennālē Galveno prēmiju (1987) un Lietuvas Kultūras ministrijas prēmiju (1990). Ieguvis Latvijas Mākslinieku savienības Gada balvu (2003), Zelta ābeles balvu grāmatu mākslā (2001, 2004, 2009), Jāņa Baltvilka balvu (2006), daņēmis Goda diplomu un ierakstu IBBY (The International Board on Books for Young People)  grāmatā (2008) u.c. Latvijas Bankas monētu sērija Pamati (Zeme, Debess, Liktenis) izdevniecību World Coin News un Krause Publications pasaules monētu konkursā saņēmusi balvu kategorijā Mākslinieciskākā monēta (2004).

Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā u.c.

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre