Kristaps Ģelzis

"Jo ilgāk dzīvo, jo vairāk nonāc pie secinājuma, ka visdārgākais mūsdienās ir klusums. Mani darbi lēnām iet uz tukšumu, uz virzienu, "kā aizvērties"". Tā atzina K. Ģelzis, kad viņam tuvojās 50. Tas pēc tam, kad viņš bija iztrakojies ar auļojoša temperamenta pilnām lielizmēra grafikas lapām sietspiedes tehnikā un asprātīgi dzēlīgām, sabiedrību satricinošām instalācijām, pārsteidzis ar vērienīgiem zīmējumiem, tad ar izmēros neredzēti lieliem, noskaņās un domu dziļumā neizsmeļamiem akvareļiem, vēl ar pilnīgi jaunu autortehniku – t.s. plēves gleznām – un vēl, un vēl. Arvien pārsteidzošs ar iecerēm, arvien kvalitatīvs un vēl kvalitatīvāks to īstenojumā. Jo mazāk "vārdu", t.i., skopāki izteiksmes līdzekļi, jo spēcīgāka izteiksme, jo asāks domas dzēliens. Viņa "klusums" varētu sniegt harmonisku, veldzējošu mieru, bet varētu arī nogalināt.

Mākslinieka personība aizvien bijusi īpaši saistoša ar plašu un dziļu dzīves skatījumu, ar spēju savās atziņās dalīties gan atkal un atkal jaunos mākslas darbos, gan arī vārdiski. "Iespējams, mākslinieka personība kā fizisks subjekts ir pati nenozīmīgākā radošā procesa sastāvdaļa," viņš negaidīti secina. "Svarīgs ir radītās idejas spēks un spēja pašam ģenerēt tālāku radīto tēlu enerģijas valodu. Pieturēšos pie šādas vispārinātas, ne gluži paša formulētas atziņas – galvenais mākslas mērķis ir pacelt, nevis iznīcināt cilvēka garu un veidot tam apkārt spēcīgu kultūras lauku."

Dzimis 24.10.1962. Rīgā.

Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1986), ieguvis mākslas maģistra grādu (2009). Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas un Grafikas katedras lektors (no 1997), asociētais profesors (kopš 2011).

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1986. gada.

Darbojas grafikā, glezniecībā, grāmatu ilustrācijā, reklāmā, objektu, video un gaismas instalācijā, muzeju un izstāžu dizainā (Ž. Lipkes memoriālā muzeja ekspozīcija (2010) u.c.), scenogrāfijā (G. Repšes Stigma Dailes teātrī, (1997); Zemes augļi, debess augļi Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē (2003)), tēlniecībā.

Izstādēs piedalās kopš 1983. gada. Pārstāvējis Latvijas mākslu ap 40 dažādās izstādēs ārvalstīs – Vācijā, Francijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Nīderlandē, Polijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, divreiz arī Venēcijas biennālē – ar personālizstādi Mākslīgais miers (2011) un atsevišķiem darbiem divās ekspozīcijās (2015).

Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls krājumā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā, Tukuma muzejā, Mūsdienu mākslas muzejā Kiasma (Somija), Ratgera Universitātes Jane Voorhees Zimmerli muzejā (Ņūbransvika, Ņūdžersija, ASV).

Apbalvots ar Latvijas Mākslinieku savienības diplomu 5. republikas miniatūrgrafikas izstādē (1986), Latvijas PSR Kultūras ministrijas prēmiju Republikas jauno mākslinieku 18. darbu izstādē (1987), starptautiskās žūrijas balvu par instalāciju Sapņu ceļojums SMMC-Rīga 1. gadskārtējā izstādē Zoom faktors (1994), Dienas Gada balvu kultūrā (2007 un 2011), Purvīša balvu (2011). Nominēts Purvīša balvai (2013).

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre