Ligita Franckeviča

Ligita Franckeviča ir dzimusi plastiķe. Ja viņas izjūtai un roku prasmei pār visu būtu teikšana, pasaule pārvērstos glāsmaini apaļotās, līgani vienotrā pārplūstošās formās. Tā būtu pasaule bez mēmām plaknēm, asiem stūriem, griezīgām šķautnēm – pašpietiekamas lietas un pašcieņas pilnas būtnes ar liega klusuma telpu apkārt. Ar maigām, samtainām gaismēnām. Dažkārt pat ar savu iekšēju starojumu. Tēlniece visvairāk strādā bronzā, kas viegli "iztek līdzi mūsu iegribām" (T. Zaļkalns), bet labprāt arī marmorā, retāk granītā vai citos cietos materiālos. Viņas mūža tēmas ir mīlestība, dzīvības turpinājums un trauslums, brīvība un lidojums – tiešā un pārnestā, garīgā nozīmē. "Tēlniecība mani saistījusi vienmēr," atzīst māksliniece. "Jau nosaukums pasaka priekšā – TĒLS. Tēla iemiesošana. Ne katram tas pa spēkam, bet man aizvien padevies viegli. It kā pats no sevis un no maniem pirkstiem veidojas tēls."

Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (1967) un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1973).

Strādā stājtēlniecībā, mazo formu tēlniecībā, cilnī un medaļu mākslā. Darinājusi kapu pieminekļus: Latvijas Atmodas līderei Itai Kozakevičai Rīgā (1992), karikatūristam Gunāram Bērziņam Tukumā (2003), aktrisei Elzai Radziņai Rīgā (2007) u. c. Radījusi monumentālās tēlniecības darbus dabas vidē: Eduards Smiļģis Tota lomā Rīgā (1978), Dzejniece Mirdza Ķempe Liepājā (1989) u. c. Veidojusi izcilu personību portretus un piemiņas plāksnes gan interjeriem, gan āra videi: aktrises Mirdzas Šmithenes portrets Latvijas Nacionālajā teātrī (1985), dzejnieka Ulda Bērziņa atceres plāksnes portrets (2021), gleznotāja Vilhelma Purvīša portrets un arhitekta un mākslas zinātnieka Vilhelma Neimaņa portrets, kuri ilgus gadus atradās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, u. c. Visvairāk portretu, protams, plaketēs, medaļās un monētās. Vispirms mākslinieces veidotajos portretējumos pārsteidz vienkāršā, itin kā ar vieglu, meistarīgu roku radītā vēsturisko personu vai laikabiedru, tostarp sev pašai tuvo, mīļo cilvēku, atpazīstamība, ārējā līdzība. Uzmanība uzreiz tiek piesaistīta, tālāk cits aiz cita veras tēla dziļumi, plašumi, atklājas ietilpīgāki jēgas loki. Personība kā neaptverama telpa bez gala, bez malas.

Kopš 1995. gada māksliniece sadarbojas ar Latvijas Banku, darinājusi plastiskos modeļus vairāk nekā 60 kolekcijas monētām; starp tiem ir visi reversi unikālajai astoņu sudraba monētu sērijai Rīgas astoņi gadsimti (1995–1998). Bijusi pasniedzēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļā (1973–1976), formētāja kombināta Māksla bronzas lietuvē. Veidojusi scenogrāfiju L. Stumbres lugas Gaidīt iestudējumam Liepājas teātrī (1986). Darbs turpinās atzaru atzaros. "Vai māksla var mainīt pasauli? Var censties atvērt cilvēkiem acis, un to es visu mūžu daru. Pēdējā laikā mani sevišķi saista dabas temats. Pie tā es vēlos strādāt."

Izstādēs piedalās kopš 1971. gada. Sarīkojusi vairākas personālizstādes dažādās vietās Latvijā. Plašāko pārskatu par tēlniecībā paveikto parādījusi kopā ar dzīvesbiedru tēlnieku Ojāru Breģi sarīkotajā izstādē L+O. Laikmets. Tēlniecība (2017). Piedalījusies nozīmīgās tēlnieku grupu izstādēs, Rīgas Tēlniecības kvadriennālēs, Latvijas un Baltijas valstu medaļu mākslas triennālēs, Baltijas valstu tēlniecības triennālēs, dažādās starptautiskās mazo tēlniecības formu un medaļu mākslas izstādēs, tostarp Starptautiskās medaļu mākslas federācijas (FIDEM) kongresos un izstādēs.

Latvijas Mākslinieku savienības (kopš 1976), Latvijas Tēlnieku apvienības (kopš 1989) un FIDEM (kopš 1996) biedre.

Saņēmusi daudz atzinību un apbalvojumu. Baltijas republiku jauno mākslinieku izstādes Viļņā laureāte (1979), ieguvusi žurnāla Māksla balvu Tēlniecības kvadriennālē Rīga-80, 1. vietu Mazo tēlniecības formu festivālā Ungārijā (1983), Latvijas PSR Mākslinieku savienības medaļu Tēlniecības kvadriennālē Rīga-84, sudraba medaļu Baltijas republiku medaļu mākslas triennālē Viļņā (1986). Latvijas Bankas kolekcijas monētas ar L. Franckevičas plastiskajiem veidojumiem daudzkārt ieguvušas 1. vietu un nosaukumu Latvijas gada monēta: Miglā asaro logs (2011), Rainis un Aspazija (2015), Pasaku monēta II. Eža kažociņš (2017), Kalējs kala debesīs ( 2018) u. c., kā arī pirmās vietas Krievijas izdevniecības Watermark monētu konkursos, vairākkārt – pasaulē lielākās numismātikas publikāciju izdevniecības Krause (ASV) starptautiskajos monētu konkursos Coin of The Year Awards (COTY). Apbalvota ar Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira, 2017).

Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dundagas muzejā, daudzās privātās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs.

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre