Olga Šilova

Tēlniece Olga Šilova ir impulsīva, sievišķīga, ļoti trausla. Dzīves parādībām, tostarp cilvēkam, viņa pieskaras uztverīgi un jutīgi – kā ar pirkstu galiem. Gluži kā tēlnieciskajām virsmām, kurās paliek viņas pirkstgalu pieskārienu gleznieciskās (un garīgās) pēdas. Metāls (bronza, alumīnijs) ir viņas iemīļotākais materiāls – izlejams, izstaipāms, jutīgi fakturējams, slīpējams, pulējams, sūbināms – kā tik vajag. Cilvēku, arī dzīvnieku figūras tēlniece izstiepj līdz pēdējai iespējamībai, vispārina līdz koncentrētai zīmei, lai skaidri un uzreiz nolasāma poza vai kustība, kurā ir vēsts par tēla raksturu, kādām dziļākām nozīmēm vai sakarībām. Vidē (iekštelpā vai ārā, dabā) O. Šilovas skulptūras visbiežāk uztveramas kā trausli, ažūri veidojumi, kuros brīvi plūstoša līnija mijas un saspēlējas ar masīvākiem apjomiem vai pludenām, placinātām formām. Tālu no tiešas realitātes. Tuvu prasmīgi ievirzītām asociāciju, atskārsmju, pārdzīvojumu plūsmām. "Man pašai tēlniecība ir milzīgs pārdzīvojums," atzīst Olga Šilova.

Spēcīgus pārdzīvojumus un atzinību, it īpaši pēdējos gados, skatītājos izpelnījušās viņas lielizmēra skulptūras dabas un pilsētvidē, kā Rīgas torņu skaitītājs Daugavmalā (2015/2016), Aspazija kāpās Jūrmalā, Dubultos, (2020), Šūpoles Miera ielā 25 Rīgā (2020), trīsmetrīgā tautumeita Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā Jūrmalā, Mellužu parkā, (2021), u. c.

Dzimusi 31.03.1966. Ventspilī.

Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1991), ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu (2003). Mācījusi veidošanu J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1999–2001), Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras lektore (2001–2004), docente (2004–2010), asociētā profesore (kopš 2010).

Izstādēs piedalās kopš 1987. gada. Latviešu tēlniecību pārstāvējusi starptautiskajā tēlniecības kvadriennālē Rīga'96. Krustcelēs (1996), Les Journees Baltes UNESCO zālē Parīzē (1996), Tojamuras starptautiskajā tēlniecības biennālē Hokaido (Japāna, 1997), Art Letton Strasbūrā un Parīzē (1997), Latvijas mūsdienu māksla Prāgā (1998), 15 mākslinieki no Latvijas Kopenhāgenā (1999), Baltijas māksla. Glezniecība un tēlniecība Ņujorkā un Vašingtonā (2000), Latvijas māksla. XX gadsimts Zvollē (Holande, 2002), Hot Art Basel (Šveice, 2010), Artnocturne Cnocke Beļģija(2010), starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē ArtVilnius'11 (Lietuva, 2011), starptautiskajā urbānās tēlniecības konkursā Levante parka nākotne Mursijā (Spānija, 2013) u.c. Sarīkojusi vairāk nekā 10 personālizstāžu, t.sk. Zemapziņas trajektorija Sanktpēterburgā (2002), Shapes of Riga Vankūverā (Kanāda, kopā ar G. Panteļejevu, 2015), Milda trīs ceturtdaļu pagriezienā (2018) u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1996. gada.

Ieguvusi Trasta komercbankas balvu Gada labākais tēlniecības darbs (1997), vairākas Rīgas domes prēmijas (1998, 1999, 2003, 2015), Ventspils pilsētas prēmiju konkursā par strūklakas izveidi (2000), otro prēmiju starptautiskā animālijas tēlniecības festivālā Tallinā (2002), 1. vietu un Liepājas domes prēmiju konkursā par vides dizaina objektu Dzintara pulkstenis (2004), gada balvu arhitektūrā par veiksmīgāko vides dizainu (2004), Latvijas Mākslinieku savienības balvu konkursizstādē Rudens 2014, Jelgavas domes 1. prēmiju konkursā Jubilejas zīme Jelgava – 750 (2015) u.c. Apbalvota ar Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira, 2019), ieguvusi titulu Goda jūrmalnieks (2020).

Darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls krājumā, Swedbank ASmākslas darbu kolekcijā, AS Ventspils nafta mākslas darbu kolekcijā, Royal Copenhagen krājumā Dānijā, Tojamuras starptautiskās tēlniecības biennāles organizācijas komitejas kolekcijā Hokaido Japānā, kā arī eksponēti pilsētvidē Rīgā, Ventspilī, Jūrmalā, Cēsīs u.c.

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre