Solvita Rulle

Pavisam jauna tēlniece. Plašākai sabiedrībai likusi sevi pamanīt jau studiju gados ar lielā laukakmenī izcirstu "logu uz pagātni" jeb apjomīgu granīta objektu brīvā dabā. Viņa to nosaukusi Atmiņas par... (2012). Tās tagad te, Ogres upes krastā, – kādas kuram un kad. Katram citas. Atmiņas telpā vai laikā par ainavu, kas mainījusies, vai cilvēkiem, kas bijuši. Solvita Rulle ir ideju pilna, trauksmaini rosīga – no lieliem tēlniecības objektiem līdz smalki veidotām medaļām, no apjomīgiem plastiskiem darbiem līdz dizaingrafikai, izstāžu ekspozīcijām un interjeriem. Viņa izmanto materiālus, kas ir tradicionāli, vai tādus, kas neierasti, negaidīti, līdz šim lietoti tikai kaut kur citur, citādāk vai nemaz. Kā Marsietis (2015), kura galva klāta ar parastu pigmenta pulveri, kas partop par mistisku rūsu. Tā absorbē gaismu, atgādina planētas virsmu un tēlu padara par vīziju. Vai kā negaidīti zilā medaļa Haoss (2013) – nesakarīgs kamols, kas satīts no polimēra masas „diega”. "Medaļās tikai metāls un metāls, bet ir tik patīkami ieraudzīt kaut ko ne bronzas krāsā," atzīst māksliniece. Ko no viņas sagaidīt, vēl nepavisam nevar zināt. 

Pēdējā laikā strādā arī monētu mākslā, veiksmīgi tiekot galā ar sevišķi smalko, sarežģīto plastisko veidojumu, kā sērijā Zelta saktas (2016–2018).

Dzimusi 29.01.1991. Rīgā.

Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļā (2010–2012), studijas turpinājusi Tēlniecības nodaļā, ko absolvējusi 2015. gadā.

Strādā tēlniecībā, medaļu mākslā, rūpnieciskajā jeb funkcionālajā dizainā, interjeru un grafiskajā dizainā. "Mums ar dzīvesbiedru ir sava dizaina studija S + A, kur tas viss ir savstarpēji saistīts, veido kopīgu, pabeigtu loku," stāsta Solvita Rulle.

Izstādēs piedalās kopš 2012. gada, nozīmīgākās – T-faktors Rīgā (2015), Baltijas medaļu mākslas triennāle Jelgavā (2013), Starptautiskās Medaļu mākslas federācijas (FIDEM) kongresa izstāde Sofijā (Bulgārija, 2014).

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre