Anna Līva Traumane un Harijs Vucens

Tikai daži gadi, kopš viņi ieguvuši augstāko profesionālo izglītību katrs savā izraudzītajā profesijā – Anna Līva Traumane arhitektūrā, Harijs Vucens dizainā –, bet izaugsmē, strādājot kopā, jau veikts jaudīgs atvēziens. Paši vērtē, ka viņu darbi "izaicina skatītāja, apmeklētāja, lietotāja uztveri un iepriekš noteiktus pieņēmumus par telpu un objektiem". Bet izaicināt nav viņu pašmērķis. Pirmbrīdī liekot nedaudz izbrīnīties vai pat satrūkties, šie izaicinājumi apbrīnojami labdabīgi vedina iedziļināties, saprast, ar ko te darīšana. Paveras tik daudz patīkamu atklāsmju, tik daudz asociāciju!

Abu mākslinieku iekštelpu vai ārējās vides objekti nereti nav tikai dekoratīvi uztverami un praktiski izmantojami. Kāpjot pāri ierastajām robežām, tie drīzāk jau pieskaitāmi saturīgiem, asociācijas raisošiem vizuālās mākslas darbiem. Lielizmēra Zilais miglas vāls Anniņmuižas parkā (3D betona druka, koks, krāsojums, spoguļstikls, 2020), kas, mājīgi iekļaujoties vidē – zaļā pļavā lielu koku ielokā –, raisa asociācijas ar tieši pār zemi viļņojošu biezu miglu vai smagas, līganas ūdens masas šūpas, milzu gubu mākoni vai varbūt vēl ko citu – pēc katra skatītāja iztēles spējām un katra brīža noskaņojuma dabā un sevī. Objekts ir ne vien skatāms, bet arī dažādi izmantojams: tas var būt sols, kur daudziem vienlaikus visapkārt un vēl pa vidu sēdēt, citkārt dīvāns vai guļamkrēsls reizē vairākiem, varbūt pat intīma deju grīda diviem u. tml. – kā kuroreiz vajag. Darbs radīts Laikmetīgās mākslas centra projekta Kopā ietvaros un atzinīgi novērtēts, atlasot to Objektu parādei, kas norisinājās visā Latvijā (2020). Zilais miglas vāls ir Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, tas kļuvis par Imantas un Zolitūdes apkaimes ļaužu iemīļotu pastaigu mērķi un atpūtas vietu.

Līdzīgā kārtā ne mazāk saistoša ir Purva skulptūra (2021), kas iecerēta Ķemeru Nacionālajam parkam.

Labu darba skolu abi mākslinieki ieguvuši, vispirms līdzās strādājot dažādos arhitektūras birojos, bet kopš 2020. gada viņiem ir sava arhitektūras un dizaina studija onlyonly. "Iegūtā pieredze," viņi atzīst, "un prasmes dažādās arhitektūras, dizaina un mākslas kategorijās ļauj saskatīt savstarpējās saistības, iedvesmo, ļauj eksperimentēt." Dzimst jaunu formu vides objekti āram un telpām, projekti muzeju ekspozīcijām (izstāde Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2020) u. c.

Anna: "Katrs nākam ar savu unikālu prasmju un zināšanu bagāžu, [..] viens otram esam bezgala interesanti un uz galda izliekam katrs no sava, tomēr rezultējoties organiskā, bet neparastā savienojumā."

Harijs: "Darba procesu interesantu padara tieši dialogs, domu apmaiņa. Mēs viens otru respektējam [..], esam atbrīvojušies no iekšējā ego – tas palīdz visas idejas izvērtēt neatkarīgi no tā, kas ir to sākotnējais autors, kā arī atbrīvoties no savējās, ja tā ir sliktāka."

Anna: "Turpinām attīstīties un mācīties kopā. [..] Dokumentējam un analizējam procesu. [..] Mērķtiecīgi veidojam savu radošo pasauli."

Abi: "Aizraujamies ar pētniecību – fotogrāfijā, grafikā, modē, zinātnē, citu tautu kultūrās."

Tas ir veids, kā viņi turpina sevī iekaisīt jaunas, svaigas radošuma sēklas. Raža izaug jaunos darbos.

Annas Līvas Traumanes un Harija Vucena kopdarbi guvuši ievērību un dažādas atzinības. Tā skulpturālais tekstildarbs Soft-Body (satīns, kokvilna, stepēšanas tehnika, 2020), kas radīts dizaina izstādei Beyond Crafts (tai topot, dizaineri no Eiropas valstīm sadarbojas ar Turcijas amatniekiem, lai reinterpretētu klasiskās amatnieku metodes jaunos laikmetīgā dizaina darbos), ticis parādīts ne tikai Stambulā (Turcija, 2022), bet arī Beyond Crafts izstādē Nīderlandes dizaina nedēļas (Dutch Design Week) ietvaros (2022). Darbs iegādāts Turcijas Dizaina padomes (Turkey Design Council) kolekcijai.

Anna Līva Traumane apguvusi klavierspēli Jāzepa Mediņa 1. mūzikas skolā (2001–2011), mācījusies Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Interjera dizaina nodaļā (2012–2015), līdztekus pārbaudot skatlogu dizainera prasmes starptautiskajos profesionālās meistarības konkursos Worldskills 2015 un Euroskills 2016. Studējusi arhitektūru Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē (2016–2019), ieguvusi bakalaura grādu. Papildinājusies Ūmeo Arhitektūras augstskolā (Zviedrija, 2018). Jaunrades nama Annas 2 foto meistardarbnīcā Andreja Granta vadībā apguvusi autorfotogrāfijas smalkumus (2021–2022).

Harijs Vucens mācījies metāla izstrādājumu dizainu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (2011–2015), tālāk studējis funkcionālo (produktu) dizainu Latvijas Mākslas akadēmijā (2015–2021). Bakalaura grādu ieguvis ar darbu Z krēsls (tērauds, laka; vad. – asoc. prof. Ilze Kundziņa).

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre