Visvaldis Asaris

Dzimis 16.01.1960. Rīgā.

Katru laikmetu var pazīt pēc zīmēm, ko tas atstājis vidē. "Mums ir Vecrīga, ir jūgendstils, laba mūsdienu arhitektūra, bet laikmetīgās vides mākslas elementu tikpat kā nav," nožēlo Visvaldis Asaris. Par to viņš domā nepārtraukti. Par Andrejostu un citām par degradētu vidi pagaidām uzskatāmām vietām, bet visvairāk – par pašu Rīgas centru, par liepu aleju Brīvības bulvārī no Elizabetes ielas līdz Brīvības piemineklim. Savā iztēlē viņš to redz kā gaismas asi cauri pilsētas sirdij. Ar viņa iecerētiem un īstenotiem projektiem šī vieta pagaidām ik gadu uzmirdz vismaz valsts svētkos 4. maijā un 18. novembrī. Viņa veidotās svētku zīmes ir Starojums, Lidojums,Līgosvētku senatnīgie Kuģi pilsētas kanālā, Līgotāji, Jāņi un Jāņuzāles,arī Ziemassvētku egļu ceļš un pilsētas galvenā egle, kas ik gadu saistīta ar kādu no būtiskiem Rīgas simboliem. Arī vērienīgie gaismas svētki rudeņos Staro Rīga lielā mērā ir V. Asara ideju īstenojums. Šajos projektos iesaistās arvien jauni mākslinieki ar svaigām iecerēm un atjautīgiem risinājumiem, izmantojot jaunus materiālus un visjaunākās tehnoloģijas.

Savukārt V. Asara lielais darbs – pilsētā paliekoši vides mākslas objekti kā sava laikmeta raksturotāji – pārsvarā vēl iecerēs. Daži pēdējā laikā īstenoti objekti (Goda vārti Rīgā, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā, 2018; Sidraba ābele Jēkabpilī, 2018) nav paši veiksmīgākie gan pārāk lielo izmaksu dēļ, gan vēl vairāk tāpēc, ka aizraušanās ar jaunākajām tehnoloģijām dominē pār vizuālo tēlainību. Nevar noliegt – savā veidā tas raksturo laikmetu, kurā dzīvojam.

Beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļu (1979) un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafiskā dizaina nodaļu (1994). Papildinājies Humbolta Valsts universitātē (ASV) grafikas un dizaingrafikas programmās (1992–1993). Ieguvis mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas nodaļā (2012).

20. gs. 80.–90. gados aizrautīgi strādā plakāta dizainā, pārsvarā vides aizsardzības plakātu jomā. Pēdējos gadu desmitos vairāk darbojas vides mākslā un grafiskajā dizainā. Lielākie paliekošie vides objekti – plastiska piemiņas zīme ar grāmatu un gaili Vecajam Stenderam Sunākstē (2014) un Imanta Ziedoņa piemiņas siena Tukumā (2016), Sidraba ābele Jēkabpilī (2018), Zeme Baltinavā (2018).

Izstādēs piedalās kopš 1985. gada. Bijis neiztrūkstošs daudzu lielu plakātu izstāžu dalībnieks kā Latvijā, tā ārvalstīs, t.sk. Šveicē, Somijā, Polijā, Krievijā, Igaunijā. Sarīkojis 3 personālizstādes Rīgā – grafika un glezniecība (1994), Rentgens (plakāti, 2018), Savienojumi (kopā ar meitu Baibu Ābelīti, 2021/2022).  Pirmās lielformāta plakātu izstādes pilsētvidē Diagnoze (Brīvības bulvārī Rīgā, 2009) un Latvijas simtgadei veltītās retrospektīvās latviešu plakātu izstādes Spoguļi (Stacijas laukumā Rīgā, 2017) organizators un dalībnieks.

Ieguvis Gada balvu dizainā (2012), Rīgas domes gada balvu Baltais zvirbulis (2014) u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (kopš 1989), Latvijas Dizaineru savienības biedrs (kopš 2013).

Darbi glabājas Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas plakātu kolekcijā.

Biogrāfiju sagatavoja Rūta Muižniece,
mākslas maģistre