E-pasts: monetas@bank.lv

Rīgas monētu kase
Adrese: K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā
Tālrunis: 67022529 vai 67022493

Liepājas filiāles klientu kase
Adrese: Teātra ielā 3, Liepājā
Tālrunis: 63480324

Ģerboņu monēta

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas valsts ģerbonis, zem tā – Latvijas valsts 100 gadu jubilejas zīme. Lejasdaļā puslokā gadskaitļi 1918–2018.

Monētas aizmugure (reverss)
Uz vēsturisko ģerboņu heraldisko figūru – lauvas, grifa un aļņa – fona vietoti Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņi un uzraksti KURZEME, VIDZEME, ZEMGALE un LATGALE. Lejasdaļā pa labi puslokā uzraksts 5 EURO.

Monētas josta
Uzraksts "DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU!"; teikuma beigas no tā sākuma atdalītas ar rombveida punktu.

Tehniskie dati
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 31.47 g
Diametrs: 38.61 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof ar divu krāsu uzdruku aversā
Maksimālā tirāža: 3 000
Kalta 2018. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)

Mākslinieki
Grafiskais dizains: Laimonis Šēnbergs
Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis

Daugav' abas malas
Mūžam nesadalās:
I Kurzeme, i Vidzeme,
I Latgale mūsu.

Šīs Raiņa dzejas rindas piepildījumu guva 1918. gada 18. novembrī, pirmo reizi izveidojoties neatkarīgai, visas latviešu apdzīvotās zemes apvienojošai valstij. Sarežģītā Latvijas vēstures gaita atspoguļojās arī tās heraldiskajā simbolikā.


Latvijas valsts ģerboni Satversmes sapulce apstiprināja 1921. gada 15. jūnijā. Tā meta autors bija Vilhelms Krūmiņš (1891–1959), bet oficiālo variantu izstrādāja Rihards Zariņš (1869–1939). Veidojot valsts ģerboni, kā pamatelementi tika izmantoti saule (simbolizēja tautas brīvību) un klasiskās heraldiskās figūras – lauva (saistījās ar Kurzemes un Zemgales hercogistes (1562–1795) ģerboni un atspoguļoja Latvijas rietumu daļu) un grifs, kas Latvijas heraldikas vēsturē kopš Pārdaugavas hercogistes laikiem (1566–1772) saistījās ar Vidzemi un Latgali. Trīs virs vairoga esošās zvaigznes iemiesoja ideju par vēsturisko novadu iekļaušanu vienotajā Latvijā. Ģerboni papildināja stilizēts ozollapu vijums (latviešu tautas varenības un patstāvības zīme) un sarkansudrabsarkana lente Latvijas karoga krāsu samēros. Ģerbonis līdz ar karogu un himnu simbolizēja valstisko neatkarību, tāpēc pēc Latvijas okupācijas par tā lietošanu draudēja sods. Kā valstiskās neatkarības zīme vēl pirms neatkarības atjaunošanas ģerbonis atkal kļuva leģitīms 1990. gadā, bet 1991. gadā tas vēlreiz atjaunots kā neatkarīgas Latvijas Republikas simbols.

Monētas aversā zem ģerboņa attēlota Latvijas valsts 100 gadu jubilejas zīme.

Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos noteikts Latvijas Republikas Satversmes 3. pantā. To ģerboņus, kas noteikti ar 1930. gada 26. aprīļa "Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem" ar likuma spēku un 2012. gadā no jauna ar "Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumu" ieguvuši valsts simbolu tiesisko aizsardzību, radīja mākslinieks Kārlis Krauze (1904–1942).

Kurzemes un Zemgales ģerboņu pirmsākumi rodami Kurzemes un Zemgales hercogistes heraldiskajā simbolikā. No tās ģerboņa pārmantots Zemgales ģerbonī attēlotais zilā laukā sudraba alnis un Kurzemes ģerbonī ietvertais sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva. Alnis heraldikā ir reti sastopama figūra, kas te simbolizē dabas bagātības. Savukārt pakaļkājās saslējies lauva ir viens no heraldikā izplatītākajiem simboliem, kas pauž spēku un varu.

Vidzeme un Latgale savu heraldisko simboliku ieguva, kad tagadējās Latvijas austrumu daļā, Daugavas labajā krastā izveidojās Polijas–Lietuvas kopvalstij pakļautā Pārdaugavas hercogiste un grifs jaunajam administratīvajam veidojumam 1566. gadā piešķirtajā ģerbonī apvienoja zvēru un putnu valdnieku pazīmes, simbolizējot visaptverošu varenību un spējas. Pārdaugavas hercogistes ģerbonī ietvertais sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā redzams Vidzemes ģerbonī (sarkanā laukā) un Latgales ģerbonī (zilā laukā pretēji pagriezts).


Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā ir eiro kolekcijas monēta ar Latvijas lielā valsts ģerboņa un tās kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem.