E-pasts: monetas@bank.lv

Rīgas monētu kase
Adrese: K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā
Tālrunis: 67022529 vai 67022493

Liepājas filiāles klientu kase
Adrese: Teātra ielā 3, Liepājā
Tālrunis: 63480324

Laika monēta

Monētas priekšpuse (averss)
Centrālajā daļā - heraldisks rozes simbols, zem tā burti H un R. Ārējā gredzena augšpusē lokveidā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, pa kreisi un pa labi no monētas centra gadskaitlis 2004 dalītā veidā, lejā lokveidā uzraksts VIENS 1 LATS.

Monētas aizmugure (reverss)
Pulksteņa ciparnīca, kuras centrālajā daļā - stundu un minūšu norādes, ārējā daļā - mēnešu nosaukumi un datumi.

Monētas josta
Gluda

Latvijas Banka laiž apgrozībā unikālu bimetāla monētu, kuras ārējais sudraba aplis aptver monētas centrālo daļu, kas kalta no dūmakaini zilā niobija. Romantiskas noslēpumainības kodēti ir arī šīs neierastā krāsā un mazpazīstamā materiālā darinātās "Laika monētas" tēli - heraldiskā pieclapu roze un astronomiskais pulkstenis.

19. gs. sākumā ķīmiķa karjeru un pirmos pētījumus kā māceklis Jelgavas aptiekā sāka Heinrihs Roze (Heinrich Rose; 1795-1864). Vēlāk viņš devās uz Berlīni, kļuva par profesoru un Prūsijas Zinātņu akadēmijas locekli. 1844. gadā Heinrihs Roze pamatīgi izpētīja minerālus kolumbītus un tantalītus no dažādām zemēm un atrada tajos vēl vienu elementu, kura īpašības ļoti tuvas tantalam (lat. - Tantalum). Heinrihs Roze to nosauca par niobiju (lat. - Niobium). Abi vārdi saistīti ar grieķu mitoloģiju - Niobe ir Zeva dēla Tantala meita. Niobijs tiek izmantots iekārtām, kurām jādarbojas augstā temperatūrā un agresīvā vidē. Monētu izgatavošanai niobiju tikai pirms dažiem gadiem sāka izmantot Austrijas kaltuve Münze Österreich, novērtējot tā spēju mainīt krāsu elektroķīmiska procesa rezultātā, jo, lai gan krāsainas monētas numismātikas pasaulē pazīstamas jau sen, tās veidotas, metālu pārklājot ar emalju vai krāsu.

Monētas reversā attēlotā astronomiskā pulksteņa vēsturiskais prototips atrodams Melngalvju nama greznajā zelminī. Savulaik ģeogrāfisko attālumu no Rīgas līdz kādai vietai Livonijas teritorijā mērīja no nulles punkta, kas atradās iepretim neparastajam pulkstenim, līdzās Rolanda statujai. Savukārt pulkstenis katram ļāva noteikt savu vietu laika dimensijā. Arī mūsdienās senatnīgi rakstītu skaitļu un vārdu diskā ikviens var nolasīt ne tikai diennakts stundas un minūtes, bet arī mēnesi un dienas kārtas numuru.

Monētas pulksteņa ciparnīcai nav rādītāju, zilais niobija diska centrs ir brīvs. Tas aicina un ļauj atzīmēt (iegravēt) īpašo mirkli: cilvēka piedzimšanu, jaunas idejas uzplaiksnījumu, liela darba nobeigumu, jaunas ģimenes tapšanu - to, ko saucam par notikumu. Ne jau velti šī ir "Laika monēta" - dāvana, kurā katrs īpašā veidā var saglabāt atmiņas.

Monētas aversa centrālo, niobija daļu rotā heraldisks rozes - mīlestības un cieņas - simbols. Savukārt mazie, tik tikko saredzamie burtiņi H un R neuzkrītoši atgādina par savulaik Latvijā strādājušā zinātnieka atklājumu.

Tehniskie dati
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 17.15 g
centrālā apļa diametrs - 23 mm
Metāls: sudrabs 900°, niobijs
Kvalitāte: UNC
Maksimālā tirāža: 5 000
Kalta 2004. g. Münze Österreich (Austrija)

Mākslinieki
Grafiskais dizains: Laimonis Šēnbergs
Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis

Apbalvojumi
Bimetāla monēta ar zilo niobiju saņēma Pasaules bimetāla monētu kluba balvu kā labākā 2004. gadā. Latvijas iedzīvotāju aptaujā šī monēta atzīta par "Latvijas gada monētu 2004".