Laika monēta II

Monētas priekšpuse (averss)
Centrālajā daļā - heraldisks rozes simbols, zem tā burti H un R. Ārējā gredzena augšpusē lokveidā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, pa kreisi un pa labi no monētas centra gadskaitlis 2007 dalītā veidā, lejā lokveidā uzraksts VIENS 1 LATS.

Monētas aizmugure (reverss)
Ārējo gredzenu veido Zodiaka zīmju aplis, kura centrā attēlotās dažādās auga attīstības stadijas simbolizē gadalaiku maiņu.

Monētas josta
Gluda.

Monētas dizainam izraudzīts Zodiaka zīmju aplis - mūsdienās ļoti populāra matemātiska abstrakcija, kas atspoguļo ideju par Visuma ietekmi uz cilvēka likteni.

Jau pirmējie Mezopotāmijas iedzīvotāji, izcili debesu spīdekļu pētnieki, debesjumu sadalīja 12 sektoros, lai varētu veikt precīzāku zvaigžņu stāvokļa sistematizāciju, un astronomiskus un meteoroloģiskus faktus (komētu parādīšanās, Saules un Mēness aptumsumi, planētu un zvaigžņu lēkti un rieti) aplūkoja saistībā ar notikumiem, kas skar valdnieku, valsti, ikvienu tās iedzīvotāju. Daudziem zvaigznājiem, caur kuriem pārvietojas planētas, doti dzīvnieku vārdi, tāpēc 12 sektoros sadalītā josla no grieķu valodas ieguva Zodiaka nosaukumu (grieķu val. zōdiakos (kyklos) - zvēru riņķis).

Monētas reversā ārējais sudraba Zodiaka zīmju aplis ir gads no viena ziemas vidus līdz nākamajam. Monētas centrālā daļa, kas veidota no tonētā niobija, raisa asociācijas ar svelmainu saules disku. Tā staru kūļa virsotnēs sudraba lokā ieraugāmas Zodiaka zīmes, bet nesteidzīgs vērotājs grafiski atturīgā formā iezīmētajos saulstaros saskatīs auga pārmaiņas četros gadalaikos. Diska centrs ir brīvs - tajā varam iekalt savu likteņzīmi, saglabāt atmiņas par īpašu dzīves notikumu.

Monētas aversa sarkanvioletajā niobija diskā attēlotā heraldiskā pieclapu roze ir populārākais ziedu simbols. Senajā Ēģiptē un grieķu mitoloģijā roze saistās ar sievišķo kaisli, skaistumu un iedvesmas avotu, persiešiem - ar karavīru drosmi, bet viduslaikos ļaudis rozes pumpurā saskatīja bezgalības zīmi un jaunavības simbolu. Sarkana roze tiek dāvāta kā mīlestības apliecinājums. Burti H un R ir niobija atklājēja Heinriha Rozes (Heinrich Rose; 1795-1864) iniciāļi.