Latviešu grāmatai 500

Monētas priekšpuse (averss)
Monētas aversā ar krāsu uzdruku un reljefu atveidota lasītāja seja, priekšplānā – rokas ar grāmatu, uz grāmatas vāka – uzraksts LATVIEŠU GRĀMATAI 500. Kreisajā malā – gadskaitlis 2025 un uzraksts 5 EURO.

Monētas aizmugure (reverss)
Monētas reversā secīgi kārtotos attēlos atveidots pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas stāsts: drukāšana tipogrāfijā, iekraušana mucā transportēšanai, mucas atvēršana ostā un sūtījuma pārbaude un visbeidzot – konfiscēto grāmatu sadedzināšana. Augšpusē pa kreisi – gadskaitlis 1525, gar labo malu puslokā vietots uzraksts PIRMĀS LATVIEŠU GRĀMATAS STĀSTS.

Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Grāmatai moderno nāciju attīstībā ir īpaša vieta: grāmatu izplatība sabiedrībā rada lasīšanas kultūru, kas kļūst par pamatu nāciju veidojošajai vērtību sistēmai un kopīgajai informācijas telpai. Johana Gūtenberga izgudrojuma radītajam apvērsumam grāmatu darināšanā sekoja citi nozīmīgi pavērsieni, kas bija saistīti ar grāmatu lasīšanas prakses izplatīšanos ikdienā. Reformācijas kustības panākumi Eiropā 16. gadsimtā bija pagrieziens daudzu nacionālo valodu attīstībā: iegūstot rakstveida dimensiju, šīs valodas ieguva arī attīstības perspektīvu nākamajiem gadsimtiem. Taču nacionālās grāmatniecības tapšanas ceļš nebija viegls. Reliģisko karu laikmetā protestantu izdevumi bieži tika vajāti un iznīcināti. Tas notika arī 1525. gadā, kad Lībekas ostā tika konfiscētas latviešu un igauņu valodā iespiestās luterāņu rokasgrāmatas par dievkalpojuma norises kārtību protestantiskajā tradīcijā. Pirmās latviešu grāmatas liktenis apliecina, ka grāmatniecība ir daļa no cilvēku sociālās dzīves, kurā ietilpst arī karš un vardarbīga ideoloģiju konkurence: Lībekas ostā konfiscētās grāmatas tika sadedzinātas un netika nosūtītas uz Rīgu, no kurienes tām vajadzēja sasniegt latviešu un igauņu lasītājus Livonijā. Tomēr pirmajiem kristiešu reliģisko tekstu tulkojumiem latviski sekoja citi, aizsākot jaunu laikmetu latviešu kultūrā, kas pastāv joprojām, tāpat kā turpinās latviešu grāmatu lasīšanas tradīcija.