Vecais Stenders

 UNESCO svinamo dienu kalendārā 2014. gadam ietverta latviešu rakstnieka, valodnieka un domātāja Gotharda Frīdriha Stendera (1714–1796) 300. dzimšanas diena, tādējādi novērtējot viņa būtisko ieguldījumu kultūras, izglītības un zinātnes jomā, t.sk. starpkultūru dialogā.

G. F. Stenders (saukts par Veco Stenderu) ir 18. gs. Apgaismības laikmeta darbinieks. Viņš bija Kurzemes un Zemgales hercogistes Lašu pagasta (tagad Eglaines pagasts) mācītājmuižā dzimis vācietis, kurš studējis filozofiju un teoloģiju Jēnas Universitātē un Halles Universitātē un darbojies gan kā mācītājs, gan arī kā zinātnieks izgudrotājs (izgatavojis Dānijas karaļa galmam globusus, devis metodi ģeogrāfiskā garuma noteikšanai uz jūras, pat konstruējis primitīvu veļas mazgājamo mašīnu). 1765. gadā viņš atgriezās dzimtajā pusē un mūža pēdējos 30 gadus veltīja latviešu dzimtļaužu apgaismošanai un audzināšanai.

Veco Stenderu uzskata par latviešu laicīgās literatūras dibinātāju – viņš sacerēja pasakas, fabulas, stāstus un ziņģes, veidoja latviešu ābeces, radīja kultūrnācijas izveidei būtiskus darbus – latviešu valodas gramatiku un latviešu–vācu un vācu–latviešu valodas vārdnīcu.

Izcilākais Vecā Stendera darbs ir "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" (1774) – faktiski pirmā zemniekiem domātā enciklopēdija Eiropā. Tajā skaidrotas dabas parādības, izklāstīti fizikas un astronomijas pamatprincipi, arī Zemes griešanās ap savu asi un ap Sauli, sniegtas pamatatziņas par meteoroloģijas, zooloģijas, botānikas, ķīmijas un ģeogrāfijas jautājumiem, rakstīts par kalniem un tuksnešiem, zemestrīcēm un vulkāniem, jūrām un upēm.

Vecais Stenders varbūt nebija tik universāls Apgaismības laikmeta darbinieks kā Ž. Ž. Ruso, Voltērs, D. Didro, J. G. Herders, taču nepārvērtējams ir viņa devums latviešu tautas izaugsmē. Viņš mācīja latviešus domāt. G. F. Stenders bija pirmais, kas latviešu dzejā īpašu uzmanību veltīja dzimtajam novadam, pasakot: "Kurzeme, mīļa Dieva zemīte!". Apliecinot vienotību ar topošo latviešu tautu, viņš lika sava kapakmens uzrakstu Sunākstē (tagad Viesītes novadā) papildināt ar vārdu "Latvis".

Monētas aversa sižets ņemts no "Augstas gudrības grāmatas no pasaules un dabas" pirmizdevuma titullapas – mācītājs rāda zēnam, cik brīnumu pilna ir šī pasaule. Savukārt monētas reversā atspoguļota progresīvā ideja par pasaules uzbūvi – heliocentrisma koncepcija.