E-pasts: monetas@bank.lv
Klientu kase
Adrese: Bezdelīgu ielā 3, Rīgā
Tālrunis: +371 67022722
E-pasts: monetas@bank.lv
Klientu kase
Adrese: Bezdelīgu ielā 3, Rīgā
Tālrunis: +371 67022722
KolekcijasIzvēlieties valodu
Monētas priekšpuse (averss)
Centrālajā daļā secīgi cits zem cita vietoti uzraksti "#Latvija", "#burbuļsakta", "#17_18gs", "75 euro" un "#2018".
Monētas aizmugure (reverss)
17. gs. burbuļsaktas atveids.
Monētas josta
Gluda.
Tehniskie dati
Nominālvērtība: 75 eiro
Svars: 13.00 g
Diametrs: 22.00 mm
Metāls: 999.9° zelts
Kvalitāte: proof ar pieciem apaļiem caurspīdīgiem Swarovski kristāliem
Maksimālā tirāža: 1 000
Kalta 2018. g. Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija)
Mākslinieki Grafiskais dizains: Ingūna Elere
Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis
Laime, laime tai meitai,
Kas piedzima saulītē,
Tai Laimiņa saktas lēja,
Sudrabā mērcēdama.
(Latviešu tautasdziesma)
17. gs. latviešu rotu klāstā no dažādu formu riņķsaktām, kas bija iecienītas iepriekšējos gadsimtos, pakāpeniski izveidojās jauns saktu veids. To loku rotāja puslodes veida pacēlumi – burbuļi –, no kuriem rotas arī ieguva savu nosaukumu – burbuļsaktas. Burbuļi varēja būt gludi, graudaini un aveņu ogas atgādinoši, rotāti ar ziedveida vai citu ornamentu. Burbuļsaktu loks parasti bija dalīts trijās joslās. Vidējā, platākajā joslā atradās dekoratīvie puslodes veida izciļņi, starp tiem nereti bija novietoti ziedveida vai valdnieku kroņu formas rotājumi, bet, sākot ar 18. gs., nostiprinājās tradīcija starp burbuļiem metāla ietverēs iestrādāt krāsainas stikla "acis". Malējās joslas rotāja ģeometrisks (visbiežāk – zigzagveida līniju) raksts un caurlauzuma tehnikā darinātas sirdis. Senākās šā veida saktas atrastas 17. gs. depozītos kopā ar sudraba monētām, tādējādi tās nebija tikai parastas rotas, bet arī savam laikam ievērojama vērtība. Burbuļsaktas saglabājās arī 19. gs., kļūstot par sieviešu tautastērpa neatņemamu sastāvdaļu.
Lielās, greznās burbuļsaktas darināja no sudraba un nereti pat apzeltīja. Burbuļsaktas bija viena no greznākajām latviešu sieviešu rotām, un tajās bieži tika iegravēts īpašnieces vārds un saktas darināšanas vai dāvināšanas gads. Mazākās saktas varēja būt izgatavotas arī no misiņa, tās bija domātas krekla saspraušanai un rotāšanai. Ar lielajām saktām sasprauda villaines. Uz to adatām nereti tika uzvērts vēl īpašs saktas gredzens, kas atgādināja mazāku saktu. Burbuļsaktas bija sastopamas visā Latvijas teritorijā, lai gan to rotājuma veids un valkāšanas tradīcijas nedaudz atšķīrās. Tā, piemēram, Dienvidkurzemē šādas saktas villainē nesprauda pa vienai, bet gan citu virs citas, vietojot pēc lieluma un noslēgumā vēl iesienot zīda lenti. Greznā rota bija turīgu latviešu zemnieču lepnums un bieži tika nodota no paaudzes paaudzē. Šādas saktas kā dzimtas relikvija ģimenēs nereti saglabātas līdz mūsdienām.
Eiro zelta kolekcijas monētu sēriju "Zelta saktas", kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā, veido 2016. gadā izlaistā monēta ar 3.–4. gs. ripsaktas atveidu, 2017. gadā kaltā pakavsaktām veltītā monēta un 2018. gadā sēriju noslēgusī monēta ar burbuļsaktas atveidu.
