Ledlauzis "Krišjānis Valdemārs"

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1998. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots ledlauzis, virs attēla puslokā izvietots uzraksts LEDLAUZIS · KRIŠJĀNIS VALDEMĀRS · 1925, zem attēla - skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar trim zvaigznītēm.

Jūras ledlauzis "Krišjānis Valdemārs" XX gs. 20. un 30. gados bija vienīgais jaunais Latvijas tvaikonis un paredzēts darbam ziemā aizsalstošajā Rīgas ostā, bet izmantots arī Valsts prezidenta eskortam.

Lielbritānijas firmas William Beardmore un Vickers ledlauža būvi Glāzgovā veica 1924.-1925. gadā. Tā tilpība bija 1 932 bruto reģistra t, garums - 60 m, platums - 17 m, iegrime - 6.7 m, jauda - 5 200 ZS. Kuģa lielākais ātrums brīvā ūdenī bija 14.4 mezgli, cietā, gludā ledū - 3 mezgli. Ledlauzim, kuru ierakstīja Latvijas flotes reģistros, deva izcilā latviešu jūrniecības attīstības veicinātāja un pētnieka Krišjāņa Valdemāra (1825-1891) vārdu. Pirmajā braucienā no Rīgas ostas "Krišjānis Valdemārs" devās 1926. gada 13. janvārī. "Krišjānis Valdemārs" piederēja Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Jūrniecības departamentam. Tā piederības osta bija Rīga. Pirmais ledlauža kapteinis Kārlis Cērps (1875-1931) to vadīja līdz savai nāvei, tad (1931-1940) kapteinis bija Fricis Veidners (1883-1942) un Pēteris Maurītis (1887-?).

Pēc Latvijas okupācijas kuģi nacionalizēja, un, 2. pasaules karam ienākot Latvijā, tas karavānā kopā ar tirdzniecības kuģiem tika evakuēts uz Tallinu. 1941. gada augusta beigās ledlauzis "Krišjānis Valdemārs" no Tallinas devās uz Kronštati, 28. augustā uzdūrās uz mīnas un gāja bojā.