Likteņdārzs

Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tālab 2005. gada 7. jūnijā domubiedru kopa nodibināja Kokneses fondu. Tā mērķis ir izveidot atceres dārzu, kas simbolizētu mūsu tautas sāpes par upuriem un apliecinātu nebeidzamu piemiņu, kur smeļamies spēku no viņu izturības. Sākotnējo Kokneses fonda rīcības kapitālu veidoja Viļa un Martas Vītolu ziedotie 640 tūkstoši eiro. Kopš izveides sākuma projektā ieguldīti 2.5 miljoni eiro.

Likteņdārzs top uz salas Daugavā pie Kokneses. Šajā kultūrvēsturisko kopsakarību un ainaviskā daiļuma vietā sastopas Zemgales, Sēlijas un Vidzemes novadi un krustojas daudzi Latvijas vēstures pavedieni un mīti. Salu šķērso senā Rīgas–Maskavas lielceļa gabals un izrobo 1. pasaules kara ierakumi. Pāri upei redzamas vācu bruņinieku celtās Kokneses pils drupas. Gar salu gājis ūdensceļš "no varjagiem uz grieķiem". Netālu ir mūsu tautas svētvieta Staburags, ko appludināja 1966. gadā. Arī Daugavas krasts pie Lielvārdes, no kura "Lāčplēs's beidzot bruņenieku gāza dziļā nolejā", vairs nav augsts. Taču mūsu tautas ticība, ka reiz "zels tautai jauni laiki, tad būs viņa svabada", ir bijusi nelokāma par spīti pārbaudījumiem un ciešanām.

Likteņdārza projekta autors ir japāņu dārza arhitekts Šunmio Masuno (Shunmyo Masuno), kas uzvarēja starptautiskajā konkursā. Viņa iecerētā ainava apmeklētāju pakāpeniski noskaņo no piemiņas sāpēm un skumjām caur apceri uz dvēseles dziedināšanu. Šis pārdzīvojums cilvēku atver saskarsmei ar bezgalību, ko iemieso mūžīgie gaisma, vējš, ūdens un zeme. Šunmio Masuno ieceri ar daudzu cilvēku un uzņēmumu palīdzību konsekventi īsteno Kokneses fonds. Ir uzcelta skatu terase un amfiteātris, ko ieskauj 40 ozolu sardze un apjož ūdens kanāls. Uz to ved bruģakmens aleja, kur katrs var ierakstīt savu vārdu. Abās alejas pusēs piemiņai iestādītas ābeles un aiz tām – "Latvijas valsts mežu" un Stādu audzētāju biedrības gādātie 2600 koki. Par mūsu tautas laikmetu griežiem stāsta digitālā ekspozīcija "Liktens gāte" un virtuālās atceres nams ar topošo interaktīvo datubāzi.

Gadu gaitā Likteņdārza radīšanā ar savu darbu vai ziedojumiem iesaistījušies desmitiem tūkstošu cilvēku un daudzas iestādes. Projekta atbalstītāju skaits pārsniedz 500 tūkstošus, un Likteņdārzu apmeklējuši viesi no vismaz 54 valstīm. Patiesi, Likteņdārzs top kā tautas dāvana Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. Kā pagājušā gadsimta paaudzes mums atstāja Brīvības pieminekli, tā mēs nākamajām paaudzēm atstāsim Likteņdārzu. Ne tikai piemiņai, bet arī iedvesmai un spēkam. Nākotnei!