Pieclatnieks

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis, zem tā – gadskaitlis 2003. Lejasdaļā vidū skaitlis 5, no tā pa kreisi puslokā izvietots uzraksts PIECI, pa labi – LATI.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā – latviešu tautumeitas galva profilā no labās puses, pār jaunavas plecu – vārpas. Pa kreisi puslokā izvietots uzraksts LATVIJAS, pa labi – REPUBLIKA

Monētas josta
Rievota.

Kad pēc 1. pasaules kara neatkarību ieguvušajā Latvijā tika ieviesta sava naudas sistēma, 5 latu sudraba monētas aversam Rihards Zariņš – viens no monētu autoriem – izvēlējās Latvijas valsts lielā ģerboņa zīmējumu, kuru bija darinājis 1921. gadā, izmantojot grafiķa Vilhelma Krūmiņa veidoto valsts ģerboņa projektu, bet reversam – latviešu tautumeitas tēlu.

Piecu latu monēta pirms kara Latvijā ātri kļuva populāra un ieguva simbola nozīmi, tāpat kā brīvības tēls Brīvības pieminekļa smailē. Sudraba piecus latus dāvināja bērniem, glabāja un krāja "nebaltām dienām".

Sudraba pieclatniekam bija lemts tāds liktenis, kāds diezin vai vēl kādai monētai pasaulē, – tas kļuva par Latvijas brīvības un valstiskuma simbolu, cerības stariņu, ko latvieši slepeni glabāja vai ik ģimenē – okupētajā Latvijā, izsūtījumā Sibīrijā vai trimdā visā pasaulē.

Latvijas valsts nacionālās valūtas atjaunotnes desmitgadei Latvijas Banka veltījusi zelta monētu, ietverot vēsturiskos 5 latu sudraba monētas tautas bagātības un brīvības simbolus.