Rīga 800: 15. gadsimts

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas rātes zīmogs ar pilsētas ģerboni (vārti ar jumtu starp diviem torņiem, vārtos lauvas galva), zem tā gadskaitlis 1996, skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu attēlots Lielais Kristaps ar Kristus bērniņu uz pleca, tam apkārt puslokā izvietots uzraksts LIELAIS KRISTAPS (kreisajā pusē) un XV GS. (labajā pusē); zem attēla uzraksts RĪGA-800.

Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

XV gadsimts iezīmējas ar cīņām par varu pilsētā. 1452. gadā noslēgtais Salaspils līgums uz laiku pārtrauca Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa spēkošanos. Tomēr ordeņa mestra un arhibīskapa vienošanās nebija ilglaicīga. Nesaskaņas izmantoja rīdzinieki, kas centās atbrīvoties no ordeņa virskundzības. Gadsimta beigās sākās atklāta cīņa.

Rīdzinieki piespieda kapitulēt Rīgas pils garnizonu un pēc rātes aicinājuma pārvērta drupās ordeņa mītni. Taču 1491. gadā pilsētnieki cīņu zaudēja, un jaunā Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga vadībā sākās pils atjaunošana. Tā ir pils, kas Daugavas krastā redzama vēl šodien.

XV gadsimtā Rīgā pieauga tirdzniecības rosība. Latvieši - tobrīd jau trešā daļa no pilsētas iedzīvotājiem - apvienojās savās brālībās un amatos, izraugoties arī to patronus. Par vienu no Livonijā visvairāk godinātajiem svētajiem kļuva Sv. Kristofors, Daugavas pārcēlāju un zvejnieku aizgādnis. Viņa tēlu altāra gleznā savā kapelā Sv. Pētera baznīcā lika atveidot arī latviešu nesēju un krāvēju amats.

Monētas reversā attēlots Lielais Kristaps - Latvijā vispopulārākā Sv. Kristofora skulptūra, kas ilgu laiku atradās Daugavas krastā. Monētas aversā - Rīgas rātes zīmogs ar pilsētas ģerboni, kurā redzami vārti ar jumtu starp diviem torņiem; lauvas galva vārtos simbolizē rīdzinieku drošību.