Ūdens monēta

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā - ūdens lāses ceļš, kura sākumu iezīmē uzraksts H2O, fonā lejasdaļā - ūdens pilieni. Monētas kreisās augšējās malas lejasdaļā - uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, labās augšējās malas lejasdaļā - gadskaitlis romiešu cipariem MMIX (2009).

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā - ūdens kristāla atveids, monētas labās apakšmalas lejasdaļā - uzraksts 1 LATS.

Monētas josta
Gluda.

Mūžīgā riņķojumā starp debesīm un zemi nezūd ne ūdens molekula.
(Inga Ābele)

Ūdens (H₂O) ir visu mums zināmo dzīvības formu pamatviela. Tas ir dzīvības šūpulis, viens no galvenajiem dzīvības rašanās nosacījumiem. Ūdens klāj ¾ no Zemes virsmas, un mūsdienu cilvēce izmanto aptuveni 4 000 km³ ūdens gadā - 44% no apritē esošā ūdens daudzuma. Vidēji katra planētas iedzīvotāja vajadzībām dienā tiek tērēts aptuveni 900 litru ūdens. Vienlaikus lielākā daļa cilvēces pastāvīgi cieš saldūdens trūkumu. Kvalitatīvs ūdens ir arvien lielāka vērtība.

Ūdenim cilvēces attīstībā vienmēr bijusi izšķirošā nozīme. Visas klasiskās civilizācijas - Divupes kultūra, senā Ēģipte, Indas upes Mohendžodaro civilizācija, Huanhe un Janczi upju kultūra senajā Ķīnā - attīstījušās tieši pie ūdens artērijām - upēm, kas deva veldzi zemei un cilvēkiem. Ar Vidusjūru saistās senās Grieķijas un Romas attīstība, kas ir pamats mūsdienu Rietumu civilizācijai. Apgūstot pasaules ūdensceļus, panākumus guva vikingi, uzplauka Hanzas savienība un Kolumbs atklāja Ameriku.

Ūdens ķīmiskās, fiziskās un tehnoloģiskās īpašības un ekonomiskā un ekoloģiskā nozīme ļauj teikt, ka cilvēces vēsturi nemitīgi ieskāvuši ūdens viļņi. Sengrieķu filozofs, ārsts un dzejnieks Empedokls (487.-424. g.pr.Kr.) poēmā "Par dabu" ūdeni parāda kā vienu no četriem klasiskajiem visuma pamatelementiem līdzās zemei, gaisam un ugunij, savukārt tradicionālā ķīniešu filozofija - kā vienu no pieciem pamatelementiem blakus zemei, ugunij, kokam un metālam.

Ūdens ir šķīstīšanas līdzeklis un attīrīšanās simbols visās lielajās pasaules reliģijās un mitoloģijā. Tas ir galvenais kristietības sakraments, kurā cilvēks, peldināts ūdenī jeb kristīts, tiek savienots ar baznīcu. Mazgāšanās rituāli ir ne vien ticības piederības apliecinājums, bet arī grēku nomazgāšanas zīme. Kristiešiem nozīmīga ir Jordānas upe, kuras ūdeņos Jānis Kristītājs kristījis Jēzu. Savukārt musulmaņiem svēts ir Zamzama avots Mekā, bet hinduistiem - Gangas upe. Latviešu likteņupe ir Daugava.

Varenajai stihijai, kas var būt gan postoša, gan dzīvību veicinoša, veltīti iespaidīgi mākslas darbi gan mūzikā (piemēram, Georga Frīdriha Hendeļa "Mūzika uz ūdens"), gan glezniecībā, kur ūdens burvība lieliski atklājas holandiešu marīnistu, Ivana Aivazovska, Viljama Tērnera, Eduarda Kalniņa darbos.

Ūdens vienmēr bijis veselības un prieka avots. Romiešu termas, somu pirtis, akvaparki, delfināriji un okeanāriji, ūdens sporta veidi... Saule, gaiss un ūdens ir veselīga dzīvesveida pamats, kas sniedz tuvību ar dabu un vieš harmoniju stresa pilnajā civilizācijas skrējienā. Ūdens īpašo nozīmi sumināja Pasaules ūdens forums 2009. gada martā Stambulā.

Latvijas Banka ūdenim velta īpašu monētu ar mākslinieka Ilmāra Blumberga veidotu dizainu. Monētas aversā attēloti lidojoši ūdens pilieni, reversā - ledus kristāls, kura forma saskaņā ar japāņu zinātnieka Masuro Emoto pētījumiem atkarīga gan no ūdens tīrības, gan arī no mūzikas skaņu un vārdu iedarbības. Jo tīrāka, harmoniskāka mūzika, jo skaistāka ir kristāla forma. Savukārt monētas neparastajā veidolā - kvadrātā, kas kontrastē ar ūdens netveramo plastiskumu, - iekodēta cilvēka visu organizējošā un eksaktu kārtību meklējošā prāta un dabas varenās stihijas sadarbības ideja. Cilvēks un ūdens patiesi var būt dievišķā harmonijā.