Pasaku monēta III. Vecīša cimdiņš

Latviešu folklora ir neizsmeļama tautas gudrību krātuve. Tur rodamās pamācības saglabā aktualitāti arī modernajos laikos. Tās ir universālas, pārlaicīgas un vispārcilvēciskas. Latviešu tautas pasakā par vecīša cimdiņu vēstījums nav garš, bet vēl ilgi silda sirdi.

Kā jau visas pasakas, arī šī sākas sensenos laikos. "Dzīvoja sirms vecītis. Reiz aukstā ziemā viņš brauca uz mežu pēc malkas. Vecītim iegribējās aizdegt pīpīti. Cikām viņš azotē meklēja pīpi, tabaku un šķiltavas, tikām pazaudēja vienu cimdiņu." Kas vienam zudums, citam – atradums. Cimdiņš kļūst par patvērumu un glābiņu no aukstuma mušu ķēniņienei, pelītei pīkstītei, zaķītim baltļipītim, vilkam strupausim un pat lācim. Cits citam lūgumu sasildīties neatteikdami, viņi vienojas dejas solī.

Tieši bailes – šajā gadījumā negaidītas gaiļa dziesmas raisītas – ir ciešās vienotības posts, jo, visiem meklējot glābiņu bēgot, cimdiņš saplīst. Nav ziņu, cik labi pēc tam klājas mušai ķēniņa pilī, pelītei kartupeļu pagrabā, zaķītim auzās, vilkam krūmos un lācim mežā, bet tas gan skaidrs, ka "vecītis līdz šai dienai staigā ar vienu cimdiņu".

Kā katrai pasakai, arī šai ir sava morāle, kas ieslēgta šķietami jautrā un panaivā stāstiņā, kaut ar mazliet skumjām beigām. Dzīves gudrība še vispirms vērsta uz pasakas galveno auditoriju – bērniem. Viedas dzīvošanas mācība pasakā sniegta metaforiski. Proti, katram cilvēkam jāiemācās cieņa pret dzīvību, līdzcietība pret nelaimē nonākušiem, līdzjūtība grūtībās un vēlme un prasme sadarboties. Tās ir attiecību vērtības, kas visos laikos līdzējušas cilvēkiem izdzīvot karos, krīzēs un citās dzīves nedienās un vairot kopīgo labklājību. Vecīša cimdiņš te ir gudrības un pieredzes simbols, saprāta varas un sadarbspējas izpausme. Tas visus mājīgā siltumā tver, nestundā glābj, tik jāprotas vienoties kopībā. Tāpēc cimdiņā, kaut šaurībā, var labestīgi sadancot lācis, vilks, zaķītis, pelīte un mušiņa, kas visi liktenīgi vienoti lielajā dzīvības zarojumā. Tā ir brīnišķa lielās esības alegorija.

Taču šo pasaku var projicēt arī uz pieaugušo lielās pasaules īstenību. Vai sabiedrības daudzveidībā un sarežģītībā visi un katrs simboliski nespēlējam kādu no šīm – lāča, vilka, zaķīša, pelītes vai mušiņas – lomām? Un cik destruktīvs izrādās vienprātības trūkums, ko pasakā uzjundī trauksmes un nemiera cēlājs gailis! Kad savos darbos un rīcībā paliekam katrs par sevi, zaudējot kopības spēku un ikdienas skrējienā aizmirstot līdzcietību, gādību un sirsnību, pāri paliek nesalāpāms vecīša cimdiņš.

Kaut pasakas izskaņa ir minorā toņkārtā, Latvijas Bankas kolekcijas monētā tik pamācošais vēstījums koncentrēts optimistiska, pat jautra un humorpilna zīmējuma veidolā. Tā dominante ir esības prieks. Nebēdāsim – sadancosim... Latviešu tautas ceļš uz gaismu daudzkārt locījies deju rakstos. Lai sudrabainais vecīša cimdiņš silda prātus un sirdis maziem un lieliem – visiem, kas turēs rokās šo viedo monētu! 

Izkrāso šo kolekcijas monētu pats!