E-pasts: monetas@bank.lv

Rīgas monētu kase
Adrese: K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā
Tālrunis: 67022529 vai 67022493

Liepājas filiāles klientu kase
Adrese: Teātra ielā 3, Liepājā
Tālrunis: 63480324

Zelta saktas. Pakavsakta

Monētas priekšpuse (averss)
Centrālajā daļā secīgi cits zem cita vietoti uzraksti "#Latvija", "#pakavsakta", "#8_12gs", "20 euro" un "#2017".

Monētas aizmugure (reverss)
Stilizēts 12. gs. pakavsaktas ar rēdžu galiem atveids.

Monētas josta
Gluda.

Tehniskie dati
Nominālvērtība: 20 eiro
Svars: 6.00 g
Diametrs: 21.00 mm
Metāls: 999.9° zelts
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 4 000
Kalta 2017. g. Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija)

Mākslinieki
Grafiskais dizains: Ingūna Elere
Plastiskais veidojums: Solvita Rulle

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Saules meitas saktu kala,
Dieva dēla zobentiņu.

(Latviešu tautasdziesma)

Monēta ar pakavsaktas ar rēdžu galiem atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. Attēlam izmantotā 12. gs. bronzas pakavsakta no Gramzdas pagasta Upīšu kuršu ugunskapos atrasto senlietu klāsta bijusi kuršu vīriešiem raksturīga rota.


Pakavsaktas bija visplašāk izplatītās senās saktas un tagadējās Latvijas teritorijā izmantotas gandrīz 1 000 gadu. Senākās šā veida saktas jau 3.–5. gs. pēc Romas impērijas provinču līdzīgu saktu parauga tika darinātas un valkātas arī Austrumbaltijā. Greznās, ar krāsainu emalju rotātās saktas bija dārga un reta rota (Latvijā atrasti tikai daži to eksemplāri).

Vietējo pakavsaktu veidu attīstība Austrumbaltijā sākās 7. un 8. gs. mijā, kad sākotnēji vienkāršās pakavveida saktas ar atrotītiem galiem kļuva arvien populārākas un tika izmantotas kreklu un virsdrēbju saspraušanai un rotāšanai. Par tipisku rotu Latvijas teritorijā tās kļuva vēlajā dzelzs laikmetā (9.–12. gs.), kad tika darinātas gan no bronzas, gan dzelzs un sudraba. Tās lietoja gan vīrieši, gan sievietes.

10.–13. gs. vienlaikus ar pakavsaktām ar atrotītiem galiem tika darinātas un valkātas pakavsaktas ar daudzskaldņu, rēdžu, vāļu, magoņgalvu, zvērgalvu un pogu galiem. Arī saktu pakavveida loki darināti gan savērpti, gan pīti vai rotāti ar ģeometrisku ornamentu. Greznākajām saktām galus rotāja ornamentētas sudraba plāksnītes (sudraba platējums), bet vienkāršākās saktas bija veidotas no parastas bronzas stieples. Vēlajā dzelzs laikmetā tās izmantoja visas tagadējās Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības, lai gan katrai no tām bija savas iecienītākās formas. Piemēram, lībiešiem plašāk sastopamas pakavsaktas ar magoņgalvu galiem, bet kuršiem raksturīgas pakavsaktas ar zvērgalvu un rēdžu galiem.

Pakavsaktas popularitāti saglabāja arī Livonijas periodā (13.–16. gs.), lai gan arvien vairāk tika izmantotas no Rietumeiropas aizgūtās dažādās riņķsaktu formas. Vienlaikus attīstījās arī jaunas, ar noteiktu simboliku saistītas pakavsaktu dekoratīvo galu formas, piemēram, saktas ar liliju vai ripu galiem. Tikai 17. gs. beigās pakavsaktas pilnībā tika aizstātas ar riņķsaktām.


Pakavsaktām veltīta otrā monēta triju zelta kolekcijas monētu sērijā "Zelta saktas". 2016. gadā izlaista ripsaktām veltīta monēta, bet 2018. gadā sēriju noslēgs monēta ar burbuļsaktas atveidu.