E-pasts: monetas@bank.lv

Rīgas monētu kase
Adrese: K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā
Tālrunis: 67022529 vai 67022493

Liepājas filiāles klientu kase
Adrese: Teātra ielā 3, Liepājā
Tālrunis: 63480324

Ziemassvētku eglīte

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā - vīrs ar nocirstu eglīti, vāvere un mēness. Augšdaļā puslokā pa kreisi - Eiropas Savienības piemiņas monētu programmas "Eiropas mantojums" zīme un uzraksts ZIEMASSVĒTKU EGLĪTEI 500, monētas lejasdaļā - skaitlis 1 un uzraksts LATS.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā - ķekatnieki tradicionālajās maskās, lejasdaļā puslokā pa labi - gadskaitlis 2009.

Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Tehniskie dati
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 22.00 g
Diametrs: 35.00 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 20 000
Kalta 2009. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)

Mākslinieki
Grafiskais dizains: Edgars Folks
Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis

Apbalvojumi
2010. gadā Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermark konkursā Монетное созвездие saņēma diplomu nominācijā "Gada sudraba monēta"

Cilvēces daudzo simbolu vidū ir kāds, kas katru gadu aizkustina un dara svētbijīgas miljoniem siržu. Tā ir Ziemassvētku eglīte, kuras smarža, skaistums un miera pilnais laimes starojums piepilda dvēseles jau agrā bērnībā un pavada visu mūžu. Katru gadu decembrī, tuvojoties saulgriežiem un Kristus dzimšanas dienai, eglīti uzstāda pilsētu laukumos, tā grezno skatlogus un darba vietas, to liek goda vietā ļaužu mājokļos. Eglīte pulcina ap sevi ģimeni, vienojot bērnus un vecākus, mierina skumjus vientuļniekus un žilbina priekpilnos. 

Godinot eglīti, to rotājam ar krāšņām mantiņām, lentēm un spīguļiem un tās zaros iededzinām svecītes. Zem eglītes liekam mīļas dāvanas bērniem, tuviniekiem un draugiem. Tās godam skan pantiņi un gaviles un virmo deju un rotaļu prieks. Un cilvēki saņem svētību - mieru, saticību un labu prātu.

Bet vai zinām, no kurienes šī tradīcija? Un vai tā tikai kristiešiem piederīga? Jo Kristus dzimtenei raksturīgs vienmēr bijis palmas zars. Ziemassvētku eglītes tradīciju, domājams, aizsācis Asīzes Francisks, kas 1222. gadā mežā izveidojis Jēzus dzimšanas skatu un pie silītes eglēs ielicis aizdegtas sveces. Rīgā par godu Kristus dzimšanai pirmoreiz ziediem izgreznota egle rotāja Melngalvju brālības Rīgas ielās rīkotu karnevālu Ziemassvētku sagaidīšanai un aizvadīšanai, kas noslēdzās ar šā Ziemassvētku koka sadedzināšanu 1510. gadā pirms Vastlāvju iestāšanās. Atvadīšanās no vecā un priecāšanās par jaunā gada iestāšanos Latvijā notiek, uzturot un kopjot gan seno latviešu, gan kristīgās Ziemassvētku tradīcijas. Saulgriežu rituāli ar iešanu ķekatās, budēļos vai čigānos izsenis saistīti arī ar eglītes godāšanu, bet egle kristietībā simbolizē labā un ļaunā pazīšanas koku paradīzē, Kristus dāvāto cerību uz mūžīgu dzīvi, degošas sveces eglē - Kristus atnesto gaismu pasaules tumsā.

Kristīgajā pasaulē Ziemassvētku eglītes tradīcija vispirms pakāpeniski izplatījās vācu zemēs, kur jau 17. gadsimta sākumā bija pieņemts Ziemassvētkos nest mājās eglītes un rotāt tās ar papīra rozēm un āboliem. Tikai 19. gadsimtā šī tradīcija nostiprinājās Lielbritānijā, tad arī ASV un citur pasaulē.

Eglīte Ziemassvētkos daudziem nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai rituālu vai svētku dekoru. Tā ir vitalitātes un atdzimšanas simbols, kas cauri gadsimtiem turpina sniegt pasaulei vienojošu garīgu enerģiju, paust miera un vienotības ideju. Ar īpašu monētu Ziemassvētku eglīti godina arī Latvijas Banka.