E-pasts: monetas@bank.lv

Klientu kase
Adrese: Bezdelīgu ielā 3, Rīgā
Tālrunis: +371 67022722

Liepas lapa

Monētas priekšpuse (averss)
Monēta veidota liepas lapas formā, un tās aversā atveidots lapas dzīslojums. Pa kreisi no līnijas, kas savieno kātiņa iedobi ar lapas smaili, vidusdaļā puslokā slīpi vietots uzraksts "5 euro" un lejasdaļā – gadskaitlis 2020, bet pa labi no tās vidusdaļā – uzraksts "Latvija".

Monētas aizmugure (reverss)
Lapas dzīslojumu simboliski veido Rīgas ielu tīkls.

Monētas josta
Gluda.

Tehniskie dati
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 18.13 g
forma: neregulāra; attālums no kātiņa iedobes līdz lapas smailei: 32.00 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 5 000
Kalta 2020. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)

Mākslinieki
Grafiskais dizains: Mārcis Kalniņš
Plastiskais veidojums: Ligita Franckeviča

Apbalvojumi
Spānijā notiekošajā VIII starptautiskajā monētu un pastmarku konkursā Nexofil & Nexonum Award 2021 monētai "Liepas lapa" – 2. vieta nominācijā "Oriģinālākā formāta monēta" un 2. vieta nominācijā "Inovatīvākā monēta".

Pēdējā pusgadsimta laikā mūsu vide ir sastapusies ar nozīmīgām un līdz šim nepieredzētām pārmaiņām. Arvien lielākam skaitam cilvēku pārceļoties uz dzīvi pilsētās, jānodrošina, lai tās būtu iespējami pievilcīgākas un patīkamākas dzīvošanai, tajā pašā laikā neiznīcinot mūsu planētu. To var panākt, veidojot ilgtspējīgu pilsētu, ja pareizi saprotam šā jēdziena nozīmi un zinām, kā šādu koncepciju īstenot. Šī ideja ietver visas ar pilsētvidi un tās apkārtni saistītās vides problēmas, to risinājuma iekļaušanu plānošanas dokumentos, lai ierobežotu vai izlabotu ietekmi uz vidi. Galarezultātam ir jāuzlabo vide pilsētā un tās iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Tātad būt ilgtspējīgam nozīmē būt līdzsvarā ar apkārtējo vidi.


Pilsētas sastāv no ielām, ēkām, ūdeņiem un zaļajām zonām. Visām šīm sastāvdaļām iedzīvotāju dzīvē ir praktiska nozīme, jo tie ir arī mājokļi, komercplatības, izglītības un kultūras iestādes, izklaides un atpūtas zonas u.c. Rūpēties par pamatfunkcijām ir svarīgi, taču nedrīkst aizmirst cilvēku labklājību un veselību. Spēja brīvi elpot pilsētā ir izšķirošs kritērijs, lai pārliecinātos, vai pilsēta ir ilgtspējīga. Pilsētas arvien vairāk cieš no šīs vienkāršās pamatvajadzības iztrūkuma. Atšķirībā no daudzām citām lielām pilsētām Rīga ir samērā zaļa. Šī īpašība kļūst arvien nozīmīgāka, pilsētai attīstoties. Zaļās platības uzlabo mikroklimatu, jo attīra gaisu un ūdeni, tā uzlabojot cilvēku veselību, un kalpo par mājokli dzīvniekiem un kukaiņiem. Tās ir kultūras mantojums un vienlaikus vienkāršs un ekonomisks risinājums, lai samazinātu cilvēku ietekmi uz vidi.

Rīgas ielu tīkls kalpo cilvēkiem, ļaujot viņiem pārvietoties pilsētvidē tāpat, kā lapā vielas ceļo pa tās dzīslām. Sastāvdaļu kopums veido vienu veselu. Liepa ir viena no visbiežāk sastopamajām un izturīgākajām koku sugām Rīgā. Vienlaikus šis koks, kas sasniedz 200–300 gadu vecumu un ir daudzu paaudžu līdzgaitnieks, simbolizē vienu no svarīgākajiem pilsētas resursiem. Vēja izturīgās, ēncietīgās un klimata tolerantās liepas apveltītas ar lielu putekļu uztveršanas spēju un dāvā pilsētniekiem tīru gaisu. Mūsdienās šī bieži sastopamā, vienkāršā dabas daļa ir jānovērtē un jāsaglabā. Daba pilsētvidē dod ārkārtīgi lielu labumu, taču tā ir viegli ievainojama. Šis līdzsvars cilvēkiem ir jānodrošina, lai spētu saglabāt savu pilsētvidi dzīvojamu.

Dzīvot tīrā, patīkamā pilsētā paaudzēm ilgi ir vienkārša vajadzība, un tās ir mūsu tiesības. Turklāt ir risinājums, ko mēs visi varam viegli un vienkārši īstenot, jo katra indivīda rīcība ietekmē mūsu kopīgo vidi. Šīs darbības var šķist niecīgas un nenozīmīgas, taču nelielu rīcību kopums rada lielu ietekmi. Veids, kā mēs patērējam, veids, kā mēs ražojam, veids, kā mēs izlemjam dzīvot savu dzīvi, tieši ietekmē mūsu nākotni. Pilsēta nav tikai ielu, ēku un zaļo zonu kopums. Mēs esam izšķiroša šīs īpašās vides daļa līdzsvarā, kas mums ir jāsaglabā un jānovērtē kā mūsu dabiskais mantojums, saudzējot dabu arī kā telpu cilvēka dvēselei.


Ekoloģijas tēmai veltītā kolekcijas monēta tapusi vidi saudzējoša un tai draudzīga projekta ietvaros: kalšanai izmantots pārstrādāts sudrabs, iesaiņojumam un informatīvajiem materiāliem – pārstrādāts papīrs.