en
Aktualizēts: 18.12.2019

Redzējums par tautsaimniecības izaugsmi 2019. un 2020. gadā nav būtiski mainījies, taču, ņemot vērā CSP veiktās nacionālo kontu etalonrevīzijas izraisītās IKP datu laikrindu pārmaiņas, gaidāms, ka IKP pieaugums 2019. gadā varētu būt 2.3%, nesasniedzot septembrī prognozēto (2.5%), savukārt 2020. gada prognoze netiek mainīta (2.6%). Jāatzīmē, ka, palēninoties pasaules un eiro zonas ekonomiskajai izaugsmei un saglabājoties augstai nenoteiktībai ārējā ekonomiskajā vidē, septembrī Latvijas Banka jau bija pārskatījusi un pazeminājusi jūnijā publiskoto izaugsmes prognozi 2019. un 2020. gadam (attiecīgi 2.9% un 3.1%).

Lai gan kopumā IKP novērtējums mainījies maz, izlietojuma struktūras prognozes pārskatītas, ņemot vērā IKP datu revīziju un pamatojoties uz jaunākajiem datiem. Iekšzemes pieprasījuma izaugsme ir mērenāka, nekā iepriekš lēsts, un īpaši lēnāka gaidāma investīciju izaugsme. Pēc datu revīzijas eksporta izaugsme 2019. gada 1. pusgadā uzlabota, turklāt 3. ceturksnī straujāku eksporta pieaugumu nodrošina īslaicīgs faktors – rekordliela graudaugu raža. Tomēr, nenoteiktībai saglabājoties un eiro zonas ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem būtiski neuzlabojoties, nākamā gada izaugsmes prognozes vairākās tirdzniecības partnervalstīs ir pesimistiskākas, kavējot arī Latvijas ārējā pieprasījuma pieauguma straujāku atjaunošanos 2020. gadā. Iekšējā un ārējā pieprasījuma samazinājumu prognozē galvenokārt kompensē importa, īpaši investīciju preču un eksporta preču ražošanai nepieciešamā starppatēriņa preču importa, samazinājums.

1. attēls IKP GADA PĀRMAIŅAS
(salīdzināmajās cenās; sezonāli un ar kalendāro dienu skaitu izlīdzināti dati; 2019. un 2020. gads – Latvijas Bankas prognoze; %)

IKP gada pārmaiņas

Nozaru dalījumā vidējā termiņā nelielu pozitīvu ietekmi varētu radīt plānotie ieguldījumi transporta infrastruktūras attīstībā (lidosta), kā arī veiksmīga reģionālā dabasgāzes tirgus darbība. Tas ļautu pilnvērtīgāk izmantot glabāšanas un pārvades infrastruktūru, kā arī palielināt Latvijā reģistrēto dabasgāzi tirgojošo uzņēmumu apgrozījumu. Straujāku izaugsmes tempu varētu gaidīt arī būvniecībā, kur līdz šim sasniegtais pievienotās vērtības līmenis pārskatīts un samazināts, taču lielo infrastruktūras objektu būvdarbi veicami plānotajā apjomā. Vienlaikus gan saglabājas ar atsevišķu projektu (piemēram, Rail Baltica) īstenošanas gaitu saistītā nenoteiktība. Vājāks, nekā iepriekš lēsts, sniegums varētu būt gaidāms apstrādes rūpniecībā, kur saglabājas attīstību neveicinoša cenu līmeņa negatīvā ietekme uz kokrūpniecību, kā arī finanšu pakalpojumu nozarē, kur peļņas rādītāji ir zemāki nekā 2018. gadā un konkurence par klientu saglabājas augsta, kā arī arvien tiek meklēti labāki tālākās darbības modeļi.

Gada pirmo 11 mēnešu dati liecina, ka 2019. gadā inflācija varētu būt 2.8% (Latvijas Bankas jūnija "Makroekonomisko Norišu Pārskatā" ietvertā un septembrī aktualizētā prognoze – 2.9%). Ņemot vērā naftas cenu lejupvērsto dinamiku, 2020. gada inflācijas prognoze tiek samazināta līdz 2.4% (jūnija un septembra prognoze bija 2.5%).

2. attēls SPCI GADA PĀRMAIŅAS
(2018.–2020. gads – Latvijas Bankas prognoze; %)

SPCI gada pārmaiņas

MNP 2019 Q3 Tabula lv