en

MFPA ir statistiska aptauja, ko veic eiro zonas valstīs, vācot un apkopojot datus par mājsaimniecību reālajiem un finanšu aktīviem, kredītsaistībām, ienākumiem un patēriņu. 

Apraksti

Kas ir Mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptauja (MFPA)?

MFPA ir statistiska aptauja, ko veic eiro zonas valstīs, vācot un apkopojot datus par mājsaimniecību reālajiem un finanšu aktīviem, kredītsaistībām, ienākumiem un patēriņu. MFPA norisi nodrošina Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas. Lai dati būtu salīdzināmi starp eiro zonas valstīm un būtu iespējams iegūt vienotu priekšstatu par situāciju katrā valstī, MFPA tiek veikta saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas metodiku (pieejama: ECB MFPA).

Cik bieži tiek veikta MFPA?

MFPA tiek īstenota reizi trijos gados. Pirmā MFPA notika 2010. un 2011. gadā, un tajā piedalījās 15 eiro zonas valstu, aptaujājot aptuveni 62 tūkst. mājsaimniecību visā eiro zonā. Otrā MFPA notika 2014. gadā, un tajā piedalījās 18 eiro zonas valstu, t.sk. Latvija, un Ungārija un Polija. Šajā MFPA tika savākti dati no aptuveni 84 tūkst. mājsaimniecību, t.sk. Latvijā – no 1 202 mājsaimniecībām.

Kas organizēja MFPA Latvijā?

Latvijā MFPA norisi organizēja Latvijas Banka, sadarbojoties ar Latvijas Republikas Centrālo statistikas pārvaldi, kas nodrošināja MFPA datu vākšanu un administratīvo datu izmantošanu.

Kuras mājsaimniecības piedalījās MFPA?

MFPA veikšanā tika izmantota izlases metode, izlasi veidojot kā adrešu nejaušu gadījumizlasi. Plašāka pārstāvniecība tika nodrošināta mājsaimniecībām ar lielākiem ienākumiem. MFPA dati vākti klātienē, izmantojot CAPI (Computer Assisted Personal Interviewing; datorizētā personālā intervēšana).

Kādi jautājumi tika uzdoti MFPA laikā?

MFPA jautājumus var iedalīt divās grupās – jautājumi par mājsaimniecību kopumā un jautājumi par katru tādu mājsaimniecības locekli atsevišķi, kuram MFPA norises brīdī ir vismaz 16 gadu. Mājsaimniecībai kopumā tika adresēti jautājumi par tās galveno mājokli, citiem tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kredītsaistībām, komercdarbību, vērtīgiem dāvinājumiem, kopējo patēriņu un uzkrājumiem. Savukārt jautājumi par katru mājsaimniecības locekli ļāva iegūt demogrāfiskos datus, informāciju par mājsaimniecības locekļu aktuālo nodarbinātību, pensiju nodrošinājumu nākotnē un ienākumiem.

Kas veido mājsaimniecības bilanci?

AKTĪVI

PASĪVI

Reālie aktīvi

Nodrošinātais parāds

Galvenais mājoklis

Galvenā mājokļa hipotēku kredīts

Cits nekustamais īpašums

Cita nekustamā īpašuma hipotēku kredīts

Īpašumtiesības komercsabiedrībās, kurās kāds no mājsaimniecības locekļiem ir pašnodarbinātais vai aktīvi piedalās tās vadīšanā

 

Transportlīdzekļi

 

Vērtīgas lietas

 
   

Finanšu aktīvi

Nenodrošinātais parāds

Pieprasījuma konti

Norēķinu konta debeta atlikums

Krājkonti

Kredītkaršu parāds

Dzīvības apdrošināšanas polises

Citi nenodrošināti aizdevumi

Kopieguldījumu fondi

 

Obligācijas

 

Publiski tirgoti kapitāla vērtspapīri

 

Īpašumtiesības komercsabiedrībās, izņemot komercsabiedrības, kurās kāds no mājsaimniecības locekļiem ir pašnodarbinātais vai aktīvi piedalās tās vadīšanā

 

Mājsaimniecībām neatmaksātie naudas līdzekļi

 

3. līmeņa pensiju fondi, dzīvības apdrošināšanas polises ar uzkrājuma veidošanu

 

Citi finanšu aktīvi1

 

1 Piemēram, iespējas līgumi, biržā tirgotie nākotnes līgumi, dārgmetāli, autoratlīdzība.

Kā nodrošināta MFPA datu konfidencialitāte?

MFPA datu aizsardzību un aptaujas dalībnieku anonimitāti datu vākšanas laikā nodrošināja Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, kas veica datu vākšanu. Datu apkopošana un publicēšana ir Latvijas Bankas pārziņā.

Īpašu vērību pievēršot personas datu aizsardzības nodrošināšanai, Latvijas Banka no Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes saņēma tās savāktos datus bez respondenta vārda, uzvārda un mājsaimniecības adreses norādes. Tādējādi respondenta vārds, uzvārds un mājsaimniecības adrese nevar tikt sasaistīti ar respondenta sniegtajām atbildēm. Latvijas Banka datus publicē tikai apkopotā veidā, kas neļauj identificēt individuālus respondentus.

Kur publicēti Latvijas MFPA dati?

Latvijas MFPA dati apkopotā veidā pieejami Latvijas Bankas interneta vietnes sadaļā "Statistika" (adrese: https://www.bank.lv/statistika/mfps/raditaji).

Dati pētniecībai

Pētniecībai pieejamo datu saturs

Latvijas Banka pētniecības vajadzībām piešķir mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptaujas datu anonimizētas datnes. Pavisam kopā ir 16 datņu, kuru rādītāju un to vērtību saraksti pieejami šeit:

D datnes "Aprēķinātie rādītāji"

H datnes "Dati par mājsaimniecībām"

P datnes "Dati par mājsaimniecību locekļiem"

W datne "Replicēto izlašu svari"

Datņu rādītāju vērtības

Ņemot vērā datu apjomu, darbam ar datiem nepieciešama programmatūra, kas nodrošina lielu datu masīvu apstrādi.

Datņu anonimizēšanas principi

Datņu anonimizācijas procesu veido individuālu respondentu identificējošās un izlases veidošanā izmantotās informācijas dzēšana un informācijas grupēšana.

Datu saņemšana

Lai saņemtu mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptaujas (tālāk tekstā – MFPA) datu anonimizētās datnes, nepieciešams iesniegt Latvijas Bankai datu pieprasījumu elektroniska dokumenta veidā, kurā attiecīgi ietverta informācija, kas norādīta šādos dokumentos:

Datu pieprasījums fiziskajām personām

Datu pieprasījums juridiskajām personām

Datu pieprasījumu nosūta uz e-pasta adresi statistika@bank.lv, norādot e-pasta vēstules tēmu "MFPA datu pieprasījums".

Informācija Latvijas Bankai nepieciešama, lai apzinātu MFPA datu lietotāju loku, datu izmantojumu un lai nodrošinātu atgriezenisko saiti ar datu lietotājiem, kā arī lai uzkrātu savām un Eiropas Centrālās bankas vajadzībām statistiku par pētījumiem un to publikācijām, kur tiek izmantoti MFPA dati. Datu pieprasījumā sniegtā informācija tiks izmantota tikai atbilstoši minētajiem mērķiem.

Citu ES valstu MFPA datus pētniecības vajadzībām iespējams saņemt no Eiropas Centrālās bankas, aizpildot interneta vietnē esošo pieteikumu (https://www.ecb.europa.eu/pub/economic-research/research-networks/html/researcher_hfcn.en.html).