Pilns pētījuma teksts pieejams tikai angļu valodā Šajā pētījumā analizēts, kā dīkstāves pabalsti ietekmēja darbinieku prasmju profilu Latvijas uzņēmumos Covid-19 pandēmijas laikā. Analīzē izmantoti anonimizēti dati par uzņēmumiem un to darbiniekiem Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Pētījuma rezultāti liecina, ka: Tādējādi dīkstāves pabalstu negatīvā ietekme uz darbinieku prasmju profilu uzņēmumos nav saistīta ar to, ka dīkstāves programma būtu mazāk efektīva augstas kvalifikācijas darbiniekiem, bet drīzāk tās ir sekas programmas plānojuma elementam – zemiem pabalsta griestiem. JEL kods: E24, H12, J62, J68 Pilns pētījuma teksts pieejams tikai angļu valodā Šā pētījuma mērķis ir izpētīt kā tirdzniecības šoki ietekmē uzņēmumu starpvalstu tirdzniecību, pievēršot uzmanību ietekmes kanāliem un to dimensijām. Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ekonomiskās aktivitātes ierobežojumi sniedz unikālu iespēju novērtēt, kā notiek šoku pārnese starp valstīm. Pētījumā izmantota detalizēta informācija par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uzņēmumu ārvalstu tirdzniecības darījumiem mēnešu dalījumā no 2019. gada janvāra līdz 2020. gada decembrim. Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka ar Covid-19 saistītie mobilitātes ierobežojumi piegādātāju valstīs negatīvi ietekmēja Baltijas valstu importu, turklāt efekts bija tūlītējs un ekonomiski nozīmīgs. Līdzīgā veidā Covid-19 ierobežojumi klientu valstīs samazināja Baltijas valstu eksportu. Svarīgi, ka ierobežojumu ietekme pārsvarā izpaudās, samazinot tirdzniecības plūsmu apjomu, un tikai mazākā mērā, pārtraucot saikni ar konkrēto noieta/piegādātāja tirgu. Pētījuma rezultāti liecina, ka Covid-19 pandēmijas laikā ierobežojumu ietekme visizteiktāk izpaudās tirdzniecībā ar diferencētām precēm, kuras ir grūti aizstāt. Tas liecina, ka šīs preces ir galvenais šoka izplatīšanas kanāls globālajās tirdzniecības ķēdēs. Šie secinājumi sakrīt ar pētījumiem par tirdzniecības reakciju uz dabas katastrofām, kuros konstatēts, ka specifiski un diferencēti produkti ir grūtāk aizstājami. Augšupējo (upstream) un lejupējo (downstream) posmu ierobežojumi izraisīja vienlīdz svarīgu tirdzniecības kritumu pandēmijas laikā Baltijas valstīs. Turklāt ekonomisko efektu novērtējumi norāda, ka bez Covid-19 ierobežojumu tiešās ietekmes arī zemāks pieprasījums izraisīja salīdzināmu ārējas tirdzniecības kritumu. JEL kods: F14, F61, D22Konstantīns Beņkovskis, Oļegs Tkačevs, Kārlis Vilerts
Konstantins Beņkovskis, Jaanika Meriküll, Aurelija Proškute
Starptautiski pētījumi ar Latvijas Bankas pētnieku līdzdalību
Pilns pētījuma teksts pieejams tikai angļu valodā Šajā pētījumā aplūkota Covid-19 pandēmijas radītā īstermiņa un ilgtermiņa ietekme uz produktivitāti Eiropā, balstoties uz makroekonomiskiem, nozaru un uzņēmumu datiem. Covid-19 pandēmijas laikā produktivitātes tendences būtiski mainījās. Darba ražīgums vienā nostrādātajā stundā pieauga, savukārt darbvietu saglabāšanas shēmu plašās izmantošanas ietekmē produktivitāte uz vienu nodarbināto saruka. Tirgū ienākušo uzņēmumu skaits saruka un tirgu pametušo uzņēmumu skaits palielinājās, bet mazāk nekā iepriekšējo krīžu laikā. Covid-19 politikas atbalsts mazināja bezdarba kāpumu, taču būtiski neietekmēja darbvietu pārdali, parādsaistību sadalījumu un zombijuzņēmumu izplatību. Pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi mainīja patēriņa un darba paradumus, kas varētu saglabāties arī ilgtermiņā. JEL kods: D22, H25, J38, O47 Pilns pētījuma teksts pieejams tikai angļu valodā Zemas inflācijas un zemu procentu likmju apstākļos, kuri dominēja no 2013. gada līdz 2020. gadam, daudzi apgalvoja, ka papildus ekspansīvai monetārajai politikai arī ekspansīva fiskālā politika varētu atbalstīt centrālo banku centienus tuvināt inflāciju mērķrādītājam. Pandēmijas laikā pienācīga fiskālās un monetārās politikas saskaņošana joprojām bija būtiska, lai veicinātu ātru makroekonomisko atveseļošanos. Kopš 2021. gada beigām augstākas inflācijas, mazākas izaugsmes, lielākas nenoteiktības un augstāku procentu likmju vide ir mainījusi vajadzīgā politikas pasākumu kopuma raksturu un rada dažādas problēmas monetārās un fiskālās politikas mijiedarbības ziņā. Turpinot saskaņā ar ECB 2020. gada stratēģijas izvērtēšanu paveikto darbu (sk. Debrun u. c., 2021), šajā pētījumā aplūkotas dažas monetārās un fiskālās politikas mijiedarbības jaunās problēmas augstas inflācijas apstākļos. Galvenais vispārējais secinājums ir šāds: īstenojot neatkarīgu monetāro politiku, kuras mērķis ir nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mērķrādītāja līmenī, joprojām ir iespējams izstrādāt tādu fiskālo politiku, kas aizsargā sabiedrības mazāk aizsargātās grupas pret augstās inflācijas radītajām izmaksām, neradot pretsparu centrālās bankas centieniem inflāciju ierobežot. Tas, visticamāk, varētu realizēties, ja fiskālie pasākumi būtu īslaicīgi un mērķorientēti un ja par prioritāti noteiktu strukturālās reformas un valdības investīcijas, kas veicina potenciālu izaugsmi. Valdības investīcijas ir īpaši lietderīgas tādā tautsaimniecības piedāvājuma puses pārveidē, kas varētu radīt ilgstošu pozitīvu strukturālo ietekmi. JEL kods: E22, E52, E58, E62Oļega Krasnopjorova un Konstantīna Beņkovska līdzdalība
Gintera Buša līdzdalība